Laikā, kad daļa Latvijas skolēnu vispārējo izglītību iegūst attālināti, īpaši jāstrādā ar bērniem ar mācīšanās grūtībām. Tās var būt dažādas, piemēram, lasīšanas vai atmiņas grūtības. Skolās šobrīd ar tādiem bērniem strādā atbalsta personāls, tostarp skolotāja palīgs, logopēds un sociālais pedagogs. Taču mācoties attālināti, skolotāja loma jāpārņem vecākam.
To apliecināja Maija Āboliņa, kuras meitai – pirmklasniecei – ir lasīšanas grūtības. Maija atklāja, ka tiešsaistes stundas šādā gadījumā neder: “Mazie bērni to skatās kā “Youtube” multeni. Tur ir jāliek milzīgs uzsvars uz sadarbību starp vecāku un skolotāju. Mēs te divas dienas pamēģinājām. Skolotāja man deva metodiku – man nevajadzēja pašai to izdomāt. Viņa man saka: mēs pirmajā klasē mērīt garumu mācam šādi. Viņa izstāsta, kā to dara, kādi ir uzdevumi.
Tas nav sarežģīti, bet ir jāzina metode, ko izmantot. Un tajā brīdī tas gulstas uz vecāka pleciem to izpildīt.”
Maija meitai speciāli izvēlējusies privātskolu ar mazākām klasēm. Un šī izvēle esot attaisnojusies – bērna prasmes uzlabojas.
Grūtāk ir lielākās klasēs. Tomēr arī tur ar skolotāja palīgu iesaisti rezultāti ir daudz labāki nekā mācoties attālināti.
Kristīne Vidzeniece ir skolotāja palīdze Grobiņas vidusskolā. Viņa palīdz mācīties 11 piektās un sestās klases bērniem ar mācīšanās grūtībām. Pagaidām arī tur kopš septembra mācības notikušas tikai klātienē. Tomēr pavasarī rezultāti bija dažādi.
“Bija tādi, kam šis laiks pat nāca par labu. Un bija, kam izveidojās situācija – ja viņš nav skolā un savā ierastajā ritmā, tas viņam nozīmē tādu brīvsoli. Sākotnēji tā bija telefonsaruna ar katru bērnu, mēs pārrunājām, kā mums turpināsies sadarbība ar viņu. Sarunājām, kādas ir iespējas “e-klasē” vai “Zoom”, vai sazvanāmies. Arī bērns man var zvanīt, jautāt palīdzību, regulāri es arī viņiem zvanīju,” pastāstīja Vidzeniece.
Bija tādi bērni, ar kuriem komunikācija veidojās grūtāk. Savukārt citiem palīdzēja mājas miers, un rezultāti uzlabojās.
Kristīne Vidzeniece uzteic vecākus, jo lielākā daļa aktīvi iesaistījās mācību procesā. Tomēr pēc pavasara pieredzes mācību temps ir mazliet sabremzējies.
Attālināto mācību režīmā izteiktāk parādījusies vēl kāda tendence – daļa vecāku pilda savu bērnu mājasdarbus. Šādi gadījumi bijuši arī Rīgas 64.vidusskolā.
“Ļoti bieži bija tādas situācijas, ka mēs zinām bērna spējas, bet saņemam izcili izpildītus darbus. Piemēram, bērni, kur mēs redzam, ka vajadzēja atkārtot mācību gadu, bet tie rezultāti bija tik spoži un izcili, ka viņš ir spiests mācīties nākamajā klasē. Kaut gan viņiem daudz palīdzošāk būtu bijis tas, ka viņš varētu atkārtot, nostiprināt un izprast to vielu.
Bet, ja tagad tempā iet klase uz priekšu un viņš vēl nav apguvis iepriekšējo, tad tas ir ļoti sarežģīti,” skaidroja psiholoģe Daina Žurilo.
Psiholoģe atzina, ka šādos gadījumos sekas jūtamas arī psihoemocionālā līmenī, ja bērns jūt, ka viņš nevar tik daudz kā viņa klasesbiedri. Vidēji klasē ir aptuveni trīs līdz četri bērni ar mācību grūtībām, pastāstīja Daina Žurilo. Un viņiem šajā laikā jāvērš īpaša uzmanība.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Pieaug arī rindas uz Covid-19 testiem, un ne visiem apmaksās Covid-19 testus.
Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai, un 23. oktobrī valdība lēma stingrāk ierobežot pulcēšanos, bet masku lietošanu noteica plašāku.
No 30. oktobra – stingrāki pulcēšanās ierobežojumi, un privātajos pasākumos gan ārtelpās, gan iekštelpās varēs pulcēties ne vairāk par 10 cilvēkiem, bet publiskajos pasākumos – gan ārā, gan telpās ne vairāk par 300. Skolēniem no 7. līdz 12. klasei attālinātās mācības notiks vismaz līdz 15. novembrim.
