«Attālinājušies Krievijā». Pandēmijas laiku tendence izglītībā – tālmācības ārvalstīs

Pēdējā laikā pieaug vecāku interese par attālinātām mācībām, tai skaitā arī ārvalstu skolās, arī obligātās pamatizglītības posmā. Visaktīvāk dokumentus no Latvijas skolām izņem krievvalodīgo bērnu vecāki. Viņi distances izglītību Krievijā uzskata par iespēju atrisināt uzreiz divas problēmas: pirmkārt, bērna grūtības mācīties latviešu valodā un, otrkārt, – tiešsaistes stundu nepilnības Latvijā. Latvijas Radio ziņu dienests pētīja vienu no jaunākajām pandēmijas tendencēm izglītībā.

«Attālinājušies Krievijā». Pandēmijas laiku tendence izglītībā – tālmācības ārvalstīs
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Lēmums nav bijis viegls

Latvijas Radio uzrunāja vairākas mammas, kuras izlēmušas savus bērnus attālināti sūtīt Krievijas skolās. Viņas atzina, ka tas nebūt nebija viegls lēmums.

Karīnai ir 10 gadi, viņa dzīvo Rīgā, bet skolā te neiet. Viņa ir viena no bērniem, kas pilnībā pārgājusi uz attālinātajām mācībām. Bet ne tāpēc, ka klase vai skola atrodas ilgstošā karantīnā. Iemesls ir vienkāršs – viņas mamma uzskatīja, ka mācīties attālināti, turklāt citā valstī, pavērs meitai labākas iespējas.

Savukārt rīdziniece Alla uz vienu no Krievijas skolām pārcēla savu vecāko meitu. Tolaik viņa mācījās 8. klasē. Izvēle par labu Krievijas attālinātai izglītībai tika izdarīta pirms trim gadiem, kad Latvijā tika nolemts, ka vecākās klases pāriet uz apmācību latviešu valodā un 9. klases eksāmens arī bija jākārto valsts valodā. Tad Alla sāka interesēties par citām iespējām mācīties krievu valodā.

"Kaut kādā brīdī es nokļuvu vietnē "uzdevumi.lv" un ieraudzīju matemātikas eksāmenus 9. klasē, kas bija iepriekšējos gados. Un man palika nelabi. Ja jūs pati paskatīsieties, tad jūs arī sapratīsiet, cik tie ir viegli. Pēc tam es iegāju Krievijas portālos, paskatījos, kāds ir valsts eksāmens matemātikā 9. klasē tur. Un es sapratu, ka man nav izvēles, jo meita gribēja iestāties tehniskajā augstskolā, IT specialitātē. Un ar tādu matemātiku kā Latvijā viņas izredzes iestāties kādā labā augstskolā būtu pielīdzināmas nullei," uzskata Alla.

Mamma stāsta, ka, mācoties 9. klasē pēc Krievijas standarta, meitai esot bijis pamatīgi jāpiepūlas, jo Rīgā iegūtās zināšanas matemātikā, ģeometrijā, fizikā un ķīmijā esot bijušas daudz vājākas. Beigu beigās meitene veiksmīgi nokārtoja gan 9. gan 11. klases eksāmenus.

Tiesa, tas bija jādara klātienē Maskavā. Tagad viņa jau mācās augstskolā Nīderlandē.

Pagājušajā ziemā uz attālinātām mācībām Krievijā Alla pārcēla arī savu jaunāko meitu, kura tagad iet 4. klasē. Lēmums tika pieņemts tad, kad skolēniem kārtējo reizi pagarināja ziemas brīvdienas. Tad mamma nolēma – ja jau bērns tik un tā mācās attālināti, tad labāk, lai tas notiek pēc Krievijas programmas.

"Lai tad labāk viņa sēž un pēc normāla standarta klausās pārdomātu programmu, labi ierakstītu un dzimtajā valodā. Pluss ir arī tas, ka Krievija ir liela valsts un attālinātās mācības skolas ir lielas organizācijas, kas var atļauties izvēlēties skolotājus, atlasīt pašus labākos. Nevis kaut kāds pedagogs, kuram vajag izvilkt līdz pensijai un kurš jau tos bērnus ienīst. Nē, tur tiešām strādā labākie pedagogi, daudziem ir apbalvojums "Gada labākais skolotājs". Tas ir liels pluss," uzsvēra mamma.

Valodas nezināšana rada grūtības

Tie, kurus interesē attālinātās mācības, veido grupas sociālajos tīklos. Tur vecāki labprāt dalās ar savu pieredzi. Arī Latvijas Radio šādā veidā tika pie vērtīgas informācijas, tomēr lielākā daļa mammu vēlas palikt anonīmas.

Kāda mamma Latvijas Radio rakstīja: "Es labprāt ar jums komunicēšu, bet man būtu ērtāk to darīt sociālajā vietnē un anonīmi. Jo daudzi mani paziņas ir par bērnu mācībām latviešu valodā, un es negribētu sabojāt attiecības ar viņiem."

Viņa ir daudzbērnu mamma. Visus trīs bērnus Krievijas attālināto mācību skolā iekārtoja pagājušajā mācību gadā. Jaunākā meita tolaik bija 1. klasē, bet dvīņi – 5. klasē. Par iemeslu esot kļuvis skolotāju spiediens un ņirgāšanās par bērnu grūtībām mācīties latviešu valodā.

"Jaunākajai meitai no rītiem bija histērija. Vecākā no skolas nāca raudot. Dēlam pirms došanās uz skolu palika slikti – viņš vēma. Es sākumā domāju, ka tas ir vīruss, bet tas "vīruss" nekādi nepārgāja. Rezultātā 2020. gada novembrī man bija trīs ļoti nelaimīgi bērni. Es gribēju viņiem palīdzēt, bet nezināju – kā. Ja mēs būtu turpinājuši tādā pašā garā, visi trīs iegūtu psiholoģiskas traumas un nopietnas veselības problēmas. Vajadzēja kaut ko mainīt, un es sāku meklēt izglītību krievu valodā. Sākumā bija ļoti bail. Visi bērni apmeklē normālas skolas, bet es te kaut ko esmu sadomājusies, " turpina mamma.

Vairākas mammas atzina: krievvalodīgie bērni nolikti zem divkārša sitiena. Nepaspējot aprast ar pāreju uz izglītību latviešu valodā, viņi bija spiesti mācīties attālināti.

Tuvākajā laikā savus divus dēlus, kas iet 2.  un 4. klasē, uz distances skolu Krievijā plāno pārcelt arī Marina. Sarakstē viņa norādīja: "Ārkārtas situācijas laikā izglītības kvalitāte stipri kritās. Nepietiek ar to, ka visa izglītība tagad ir latviešu valodā, vēl visu laiku viss mainās. Te bērni iet uz skolu, te neiet. Mazie klātienē, vecākie attālināti. Dēls vēl nevar pats mācīties. Visu laiku jākontrolē, jātulko. Ar katru mācību dienu es kļūstu arvien niknāka. Bērns nesaprot, raud. Tās nav mācības, bet mocības. Tāpēc tuvākajā laikā mēs paņemsim no skolas vecākā dēla dokumentus. Bet pēc tam – arī jaunākā."

Mācīties Krievijas skolās drīkst

Izglītības likums pieļauj šāda veida mācības. Tas nosaka, ka pamatizglītība ir obligāta, bet vecāki ir tiesīgi paši izvēlēties mācību iestādi.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta Licencēšanas un reģistru departamenta direktora vietnieks Jānis Mihailovs skaidroja: "Lai bērnu atskaitītu no Latvijas skolas, ir jābūt skaidriem dokumentiem, ka bērns pāriet uz citu skolu. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, ja bērns ir Latvijas teritorijā un neiet uz Latvijas skolu, tad skaidrs, ka pašvaldība vai bāriņtiesa var interesēties, kas noticis ar bērnu. Un, ja bāriņtiesa vai pašvaldība iegūst drošu un ticamu apliecinājumu, ka bērns tiešām mācās, tad problēmu nav."

Piemēram, Rīgas domes Labklājības departamentam nav zināms neviens gadījums, kad bērns būtu nonācis sociālā dienesta vai bāriņtiesas redzeslokā tāpēc, ka attālināti mācās citas valsts skolā.

Latvijā šobrīd ir 40 bērni obligātajā izglītības vecumā, kuri pamatizglītības posmā attālināti mācās citas valsts skolā. Vairāk nekā puse no viņiem mācās Krievijas skolās. Taču ir arī tādi, kas savas atvases iekārto ASV, Ukrainas, Lielbritānijas un pat Baltkrievijas attālinātās izglītības programmās. Šā gada beigās tiks veikta jauna izpēte, un tiek prognozēts, ka šādu skolēnu skaits būs pieaudzis.

"Kopumā interese par attālinātām mācībām pieaug un ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Pirmais, ko vajadzētu ņemt vērā, – ļoti jāvērtē, vai bērns vispār ir spējīgs mācīties attālināti. Vienalga, vai tālmācība, distances izglītība, tie nosaukumi ir ļoti dažādi. Ne katrs bērns reāli ir uz to spējīgs," komentēja Mihailovs.

Par to pagājušajā gadā pārliecinājās daudzi Latvijas vecāki. Piemēram, Anna sarakstē ar Latvijas Radio atzina, ka tiešsaistes stundas bērnu mājsēdes laikā lika viņai pārdomāt par meitas attālinātām skolas gaitām Krievijā.

"Bija domas pāriet, bet, pateicoties pandēmijai, mēs sapratām, ka distances mācības tomēr nav mums. Meita tagad mācās privātskolā Latvijā," atzīst Anna.

Svarīgi pārbaudīt akreditāciju

Tie, kas attālināti mācās ārvalstu skolā, saņems citas valsts atestātu un ar to ir jārēķinās, stājoties augstskolā. Piemēram, mērķējot uz tā saucamo klasisko universitāti Nīderlandē, Krievijas skolu beidzējiem vēl viens gads, iztrūkstošā 12. klase, jāmācās vai nu vidusskolā, vai zemākā līmeņa augstskolā.

Savukārt Latvijā ar Krievijas skolu atestātiem problēmu nav, pastāstīja Akadēmiskās informācijas centra valdes priekšsēdētāja Baiba Ramiņa.

"Vecākiem tas ir jāizvērtē, sūtot bērnus mācīties vidusskolā vai pamatskolā uz ārzemēm. Viņiem ir jānoskaidro, vai konkrētā valstī tiek atzīta šī vidējās izglītības iestāde. Ja bērns ir nokārtojis visus priekšmetus, visus paredzētos eksāmenus, saņēmis valsts parauga dokumentu, tad nav problēmu ar atzīšanu," sacīja Ramiņa.

Pagājušajā gadā bijuši divi gadījumi, kad ārvalstu distances skolas nebija akreditētas pat to mītnes zemē.

Turklāt viena no tām bija Krievijā. Labi, ka tas noskaidrojās salīdzinoši ātri – apmēram pēc mēneša, pastāstīja Mihailovs. Skolēni varējuši atgriezties un turpināt mācīties Latvijā, īpaši neko neiekavējot.

Speciālisti arī iesaka pievērst uzmanību skolas programmai. Piemēram, tajā pašā Krievijā ir distances skolas gan ar starptautiski atzītu un visai demokrātisku programmu, gan tādas, kas īsteno nacionālo programmu ar visu tajā ietverto propagandu, piemēram, tādos priekšmetos  kā vēsture vai ģeogrāfija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt