Atšķirīgo Ādažu un Carnikavas novadu apvienošanā iedzīvotājiem sarežģījumus nesaskata

Ādažu novada un Carnikavas novada apvienošanu to tagadējā vadība atzīst par loģisku soli, lai gan Carnikavas novada pašvaldība ar iebildumiem vērsās Satversmes tiesā. Kopīgajā novadā apvienosies aizvien augoša Pierīgas pašvaldība ar daudzām ražotnēm un piejūras teritorija ap Carnikavu. Kopīgā novada nākotnei tapis attīstības plāna projekts līdz pat 2037. gadam.  

Ādažu novadā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā paredzēts apvienot Ādažu un Carnikavas novadus ar administratīvo centru Ādažos. Šajā teritorijā šā gada sākumā bija vairāk nekā 22 300 iedzīvotāju. Kopējais budžets – teju 37 miljoni eiro, no tiem iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā – 8%.

Atšķirīgo Ādažu un Carnikavas novadu apvienošanā iedzīvotājiem sarežģījumus nesaskata
00:00 / 07:29
Lejuplādēt

Uz deputāta vietām Ādažu novada domē ir 111 kandidāti no septiņiem sarakstiem. Pašvaldību vēlēšanās pirms četriem gadiem šajos novados aktivitāte bija augstāka nekā vidēji Latvijā – Ādažu novadā vēlēšanās piedalījās 55,5%, bet Carnikavas novadā – 54,64% balsstiesīgo.

Staigājot pa Ādažu ielām, nevar ieraudzīt pārāk daudz priekšvēlēšanu aģitācijas izpausmju. Dzīve rit savu gaitu – kokiem apzāģē vecos zarus, notiek arī citi uzkopšanas darbi.

Ādažu novadā, tāpat kā citās Pierīgas pašvaldībās, iedzīvotāju skaits ik gadu aug, neieskaitot vēl dažus tūkstošus citur deklarētu iedzīvotājus un Nacionālo bruņoto spēku bāzē mītošos. Visi šie cilvēki izmanto pašvaldības infrastruktūru. Mācību gada beigās nesen pārbūvētajā Ādažu vidusskolā, ieskaitot pirmsskolu, būs gandrīz 2000 audzēkņu.

Darbam apvienotajā Ādažu novadā kandidē pašreizējais Ādažu mērs Māris Sprindžuks no Latvijas Reģionu apvienības un Carnikavas novada vadītāja Daiga Mieriņa no Latvijas Zemnieku savienības. Par vietām domē cīnīsies arī kandidāti no Jaunās konservatīvās partijas, „Kustības „Par”” un „Jaunās Vienotības” kopīgā saraksta, „Saskaņas”, Latvijas Zaļās partijas un “KPV LV”.

Latvijas Radio aptaujātie Ādažu iedzīvotāji priecājas par sakopto vidi un infrastruktūras pieejamību. Deputātu kandidātu saraksti vēl esot jāizskata, bet novada paplašināšana gan īpaši neuztraucot, stāsta Solvita un Terēze.

“Mani kā jauno mammu ļoti apmierina te notiekošais. Ģimenei ir ļoti labs atbalsts. Ir arī jauna skola. Vietu skaitu dārziņā palielina. Es bērniņu pieteicu tikai pašvaldības bērnudārzā, un tikām iekšā,” stāsta Solvita.

“Redziet, visu laiku notiek tīrīšanas darbi. Viss sakopts. Ir labi! Dzīvoju tepat pilsētā,” piebilst Terēze.

Ādažu novads ilgstoši bijis ar virzību uz uzņēmējdarbību.

Pēdējo gadu laikā pašvaldība rūpējusies par infrastruktūras attīstīšanu Muižas ielas rūpnieciskajā zonā, kur darbojas galvenokārt pārtikas apstrādes uzņēmumi, un par atjaunotu ceļu uz ražošanas kompleksu „Briljanti”. Pašvaldība garantēja infrastruktūras izbūvi teritorijās, kur uzņēmumiem investēt savās ražotnēs un nodrošināt jaunas darbavietas. Rezultātā ekonomiskā aktivitāte ir augsta.

„Labam ceļam jābūt, apgaismojumam, visiem tīkliem, infrastruktūrai jābūt kārtībā un jābūt pareizai attieksmei no domes, lai, kad atnāk uzņēmējs, viņš var mierīgu sirdi darboties,” priekšnosacījumus investīcijām uzskaita biedrības „Ādažu uzņēmēji” vadītājs Uldis Štēbelis.

“Vienīgais sakarā ar to, ka ir ļoti attīstīta pārtikas ražošana, ir ļoti liels ūdens patēriņš, un arī notekūdeņi ir ļoti lielos apjomos. Pašlaik esam problēmas priekšā, ka netiekam galā ar šīm divām lietām,” viņš atzīst.

Ražotnēm attīstoties, pieaudzis arī Ādažos strādājošo uzņēmumu reģionālais vēriens darbaspēka piesaistē no Skultes, Mazsalacas, Limbažiem. Darbiniekus gan izvadā, gan viņiem nodrošina kopmītnes.

Iepriekš diskusijās dzirdēta citu pašvaldību vēlme uzņemt lielu uzņēmumu filiāles, kas drīzāk būtu iespējams lielākajos apvienotajos novados.

Jautāts par iespējamiem plāniem Carnikavas novada teritorijā, Uldis Štēbelis paskaidro, ka tā ir teritorija ar pavisam atšķirīgu vidi.

„Skaidrs ir viens, ka Carnikava nekad nebūs kaut kāda industriālā zona. Tā ir skaista vieta, kur būvēt vairāk privātmāju, bet tas arī viss. Tur ir izbūvēts Mežgarciems, industriālā zona, būs jāpalauza galva, kā to apgūt. Es domāju, ka atradīsim veidu, kā Mežgarciemu piepildīt ar uzņēmējdarbību. Jo arī tur ir vajadzīgā infrastruktūra un viss pārējais,” saka Štēbelis.

Carnikavas novada izpilddirektors Raimonds Garenčiks vērš uzmanību, ka apvienotā novada pašvaldības uzdevums būs veidot papildu autostāvvietas, labierīcības, arī krodziņus. Galvenais, lai vasarā ļaužu pieplūdums ceļā uz jūru Carnikavā, Garciemā un citviet netraucētu vietējiem iedzīvotājiem.

Carnikavas novada dome bija viena no pašvaldībām, kas par administratīvi teritoriālo reformu vērsās Satversmes tiesā, taču šobrīd notiek kopīgs lietišķs darbs saistībā ar abu novadu struktūrvienību apvienošanu. Carnikavas novada izpilddirektors noraida iedzīvotāju bažas, ka carnikaviešiem nāksies braukt uz Ādažiem, lai saņemtu ierastos pakalpojumus.

“Praktiski šī apvienošana paredz arī to, ka jāsaglabā visas šīs organizācijas tajās vietās, kur tās atrodas. Piemēram, klientu apkalpošanas centrs vai būvvalde, lai paliktu pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem un šī reforma neliktu cilvēkiem pēc kāda šeit ierasta pakalpojuma braukt uz Ādažiem,” viņš norāda.

Līdztekus pašvaldības rūpēm par Carnikavas apkaimju labiekārtošanu tūrisma sezonā biedrība „Jūras zeme” plāno aktivitātes piejūras teritorijās Carnikavā un Saulkrastos.

Jau šogad piedāvājumā tapusi ideja tūristu pievilināšanai Carnikavā ārpus vasaras sezonas.  

“Visi zina par Nēģu svētkiem augustā Carnikavā. Mēs novembrī atjaunosim 30. gadu tūrisma tradīciju „Nēģu vilciens”. 30. gados Carnikavas ciems kopā ar pasažieru pārvadātāju aicināja cilvēkus novembrī braukt šurp. Tad carnikavieši rādīja, kā ķer un cep nēģus novembrī – īstajā šīs nodarbes sezonā. Mēs šo tradīciju atjaunosim un ļoti ceram, ka šādi pasākumi veidos dzīvīgumu Carnikavā ārpus vasaras sezonas,” atklāj stāsta biedrības vadītājs Āris Ādlers.

Jau laikus pirms pašvaldību vēlēšanām ir izstrādāts Ādažu novada attīstības stratēģijas pirmais piedāvājums. Paredzams, ka tas būs viens no pirmajiem dokumentiem, ar ko strādās novada jaunievēlētā dome, turpinot uzņēmējdarbības attīstību Ādažu novadā un piejūras zonas saglabāšanu 19 kilometru garumā Carnikavā un daudzajos ciemos. Stratēģijas publiskā apspriešana attālinātā formātā notiek šonedēļ, 28. aprīlī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt