Rekrutēšanas un jaunsardzes centra direktors Druvis Kleins atceras militāro mācību profesionālajās vidusskolās padomju gados un uzskata, ka jaunsargiem būtu jādod iespēja trenēties šaušanā ar kaujas ieročiem no 16 gadiem. Viņaprāt, diskusijā par jaunsardzes apmācību ir sajaukta šaušana kā iemaņu veidošana un ieroču nēsāšanas atļaujas, kas esot pilnīgi nesavienojamas lietas.
Kleins klāsta, ka pašlaik līdz pilngadībai jaunsargi drīkst ņemt rokās tikai dezaktivizētus kaujas ieročus - pamatā triecienšautenes AK4 un automātus M16. Tie ir analogi armijas ieročiem, bet padarīti nederīgi šaušanai.
Šaušanā jaunsargi jau no agra vecuma trenējas ar pneimatiskajiem ieročiem jeb tā saucamajām „gaisenēm”, stāsta Kleins. „Ieskaite šaušanā nav uz punktiem, bet no 15 šāvieniem noteikts skaits jātrāpa mērķī. Paši jaunsargi tajā saredz problēmu, jo par kaujas ieročiem iepriekš apguvuši vien teoriju,” saka Kleins.
Rekrutēšanas un jaunsardzes centra direktors apgalvo, ka neizsniegs jaunsargiem ieročus, bet sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzi instruktori varētu viņus trenēt šaušanā guļus, no ceļa un stāvus. „Šajā situācijā, ka mums vairs nav obligātās armijas. Šajā situācija, ka mums jaunieši vispār vairs nezina, kas ir disciplīna. Tas, ka liela daļa tautas, jaunieši, apgūst šīs iemaņas vecumā, kurā tiem interesē – es tur neko sliktu nesaskatu,” saka eksperts. Kleins atzīmē, ka par Latvijas stingro regulējumu ir izbrīnīti, piemēram, kolēģi Skandināvijā, kur šaušana ir tautas sports.
To, ka citās valstīs likumi ir vaļīgāki uzsver arī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis no Vienotības. „Lielbritānijā kadeti gandrīz 100 000 šauj ar ieročiem no 12 gadu vecuma. Līdzīgi arī Skandināvijā”. Viņaprāt, tas varētu būt labs sākums tiem, kas tālāk savu dzīvi saistīs ar Zemessardzi un armiju.
Statistika rāda, ka apmēram puse jaunsargu izvēlas militāro karjeru Zemessardzē vai nacionālajos bruņotajos spēkos, daudzi aiziet strādāt iekšlietu struktūrās.
Šautuves „Walters” vadītājs Udo Kārklis skaidro, ka vecuma slieksnis pieaug, mainoties ieroču tehniskajiem parametriem. No 18 gadiem atļauts šaut arī automātiskajiem ieročiem, kuri šautuvē gan nav pieejami.
Kārklis spriež, ka dalījums pa gadiem ir optimāls. Viņaprāt, vairums jauniešu nav īsti nobrieduši, lai sāktu kādas augstākas kategorijas ieročus izmantot ātrāk. Ja šāvējs nav īsti gatavs, var nodarīt vairāk ļaunuma, uzskata šautuves saimnieks. „Ja nemāk ar pusautomātisku vai ar „gaiseni” izšaut, tad no automātiskā nav jēgas,” saka Kārklis. Viņaprāt, jābūt uzmanīgiem, ļaujot jauniešiem šaut ar automātiskajiem ieročiem.
Kad pagājušajā nedēļā Latvijas Radio izskanēja ideja par jaunsargu vēlmi ātrāk sākt aprast ar militārajiem ieročiem, tas padarīja tramīgu sporta meistaru šaušanā Tālivaldis Dubovu.
Viņš uzskata, ka jaunsargiem nepieciešams rīkot vairāk sacensības ar ieročiem, kas viņiem ir atļauti, nevis tik daudz jākoncentrējas tikai uz fiziskiem treniņiem. „Šodien kādas sacensības? Nekādas sacensības. Uzreiz kaujas ieroci! Kur tu varbūt pat „gaiseni” neesi rokā turējis!” tiešs ir Dubovs.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) iepriekš sarunā ar Latvijas Televīziju pieļāva kā kompromisa variantu rosināt apgādāt jauniešus ar atjauninātu aprīkojumu, piemēram, mazkalibra ieročiem. Šo jautājumu Saeimā vēl būs jāskata aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.
Ar ierosinājumu ļaut jauniešiem no 16 gadu vecuma trenēties šaušanā ar kaujas ieročiem uz Saeimu devās 17 gadus vecais 11. klases skolnieks Juris Jēkabs Tomašūns. Viņš uzskata, ka militārā mācība bez īstiem ieročiem nav nopietna.
