Ļoti būtiskas atšķirības ir manāmas pēdējās dienās publiskotajos pētījumu aģentūras “Latvijas Fakti” un sabiedrības domas pētījumu centra SKDS aptauju rezultātos. Vairāk nekā desmit procentu starpība vienas partijas reitingā dažādās aptaujās saistīta ar pētījuma metodoloģiju un aptaujas rezultātu aprēķināšanas veidu.
Otrdien „Panorāmā” atspoguļotos pirmo sešu partiju reitingos pirmajās vietā diezgan pārliecinoši ir „Saskaņas centrs”, tam seko „Vienotība”. Līdzīgās pozīcijās atrodas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un partija „No sirds Latvijai”, tuvu seko arī Nacionālā apvienība. Bet Latvijas Reģionu apvienība ir diezgan tālu no piecu procentu barjeras. Šie rezultāti ir aprēķināti, par katru partiju atdoto balsu skaitu pretnostatot visu aptaujāto skaitam, kur ietilpst arī tie, kas izlēmuši, un tie, kas vēlēšanās nemaz nedomā piedalīties.
Ja rezultātu aprēķina, neņemot vērā tos aptaujātos, kas pie vēlēšanu urnas negrasās doties, tad mainās reitingu aina: līderos izvirzās „Vienotība”, krietni augstāks reitings ir arī ZZS, bet „No sirds Latvijai” reitings paliek aptuveni tāds pats, toties tai priekšā ir aizsteigusies Nacionālā apvienībā. Un jau tuvāk piecu procentu barjerai pietuvojas Latvijas Reģionu apvienība.
Arī vēl neizlēmušo balsis vēlēšanu dienā tiks kādai no šīm partijām, tādējādi neprognozējami mainot rezultātu.
Partijām, kurām ir aktuāla piecu procentu barjeras pārvarēšana, piemēram, Latvijas Reģionu apvienībai, simpātiskāki ir reitingi, kas aprēķināti, rezultātos iekļaujot tikai tos aptaujātos, kas skaidri zina, par ko balsos 4.oktobrī. Šādi aprēķinot, partiju pozīcijas nemainās, bet pilnīgi visu partiju reitingi pieaug. Arī šajos reitingos korekcijas ieviestu tie aptaujātie, kas vēl šaubās par savu izvēli.
„Reitingi atšķirsies arī dēļ šķietami nebūtiskām atšķirībām metodoloģijā - vai ir zvanīts pa telefonu vai nākts klāt, vai ir pie partiju sarakstiem kādi uzvārdi partiju līderiem vai nē, vai rēķināti visi tie, kas pasaka, ka atbalsta kādu partiju, vai tikai tie, kas saka, ka viņi noteikti dosies uz vēlēšanām,” norāda politoloģe Iveta Kažoka.
Vēlētājam pēdējās nedēļās ir grūti orientēties dažādos publiskotajos reitingos, saka Kažoka: „Tas nozīmē, ka arī tās reitingu veidošanas firmas, kas strādā ar vislabākajām metodoloģijām un vislabākajiem nodomiem, nogrimst tādā vispārējā dezinformācijas vilnī un drīzāk maldina, aptumšo vēlētāju prātus, nevis ļauj viņiem saprast, ko darīt vēlēšanu dienā.
Protams, tie tiek izmantoti kā politiskās spēles instruments no partiju puses, kuri, protams, no desmit reitingiem izvēlēsies uzsvērt to, kas viņu kampaņai ir visizdevīgākais.”
Arī iepriekšējās – Eiroparlamenta vēlēšanās – gala rezultāti ļoti atšķīrās no iepriekš prognozētajiem, vienai partijai ar reitingu viens procents tomēr pārvarot piecu procentu barjeru un iekļūstot parlamentā, bet kādai citai – no 14% aptauju rezultātos izaugot līdz gandrīz pusei vēlētāju balsu.
