Atšķirībā no vairākām Eiropas valstīm Latvijā ebreju kopienu neplāno pastiprināti apsargāt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ebreju reliģiskie objekti jau daudzus gadus ir starp teroristu uzbrukumu mērķiem, tā pēc islāmistu teroristu uzbrukumiem Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā norāda Drošības policija. Uzbrukts ir gan sinagogai Kopenhāgenā, gan košera pārtikas veikalam Parīzē, arī Ebreju muzejam Briselē vēl pērn. Tomēr Latvijā plānu pastiprināti sargāt ebreju objektus vismaz pagaidām vēl neesot. Ebreju kopiena šobrīd to nemaz nelūdz, taču iebildumu pret šādu ieceri tai nebūtu.

Rīgas sinagogas rabīns sarunu sāk ar atskatu Latvijas nesenajā vēsturē. Viņš atgādina, ka jau 1995.gada maijā sinagogas pagrabā iemests spridzeklis. Tomēr tās apsardze tika pastiprināta tikai no 1998.gada aprīļa, kad pie sinagogas Peitavas ielā Vecrīgā nogranda sprādziens.

„Es te dzīvoju jau no 1992.gada, un labi atceros, ka līdz tam, kad tur parādījās policija, bija daudzi gadījumi, kad sinagogas sienas tika aprakstītas dažādiem neglītiem vārdiem. Bet, paldies Dievam, pēc tam, kad tur pastāvīgi ir policija, cik es atceros, tas ir noticis tikai vienu reizi. Turklāt tagad apkārt ir arī videonovērošana. Nu jau gandrīz 17 gadus viss ir mierīgi,” saka Glazmans.

Tomēr pēdējā laikā visai nemierīgi ir Eiropā, kur šobrīd daudzviet ir pastiprināta sinagogu un ebreju skolu apsardze. Arī Latvija teorētiski varētu vērtēt, vai nebūtu jāievieš šādi pasākumi, saka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis („Vienotība”): „Tas ir, manuprāt, jau ir uzdevums dienaskārtībā Drošības policijai. Un tas, vai ieviesīsim pastiprinātus drošības pasākumus pie ebreju objektiem – sinagogas vai kultūras centra –, ir Drošības policijas kompetences jautājums. Tiklīdz pamats bažām būs, tā mēs to darīsim. Pārrunājot brīvdienās situāciju ar Drošības policijas priekšnieku, izvērtējot informāciju, ko viņi saņēmuši no saviem kolēģiem Dānijā, tomēr uzskatīja, ka nebūtu pamata paaugstināt terorisma draudu līmeni.”

Arī rabīns Glazmans atzīst – viņam, protams, gribētos, lai Drošības policija vairāk padomātu par ebreju objektu apsardzi, tomēr viņš tic - tā spēj profesionāli izvērtēt, vai tas ir nepieciešams.

„Kad pie manis dažreiz atnāk žurnālisti vai tūristi, vienmēr pirmais vai otrais jautājums ir: „Kā Latvijā ir ar antisemītismu?” Un es vienmēr atbildu – es staigāju pa ielām saģērbies kā tagad. Jā, ir bijuši dažreiz incidenti, kad man pasaka kaut ko nepatīkamu, taču bail nav un jūtos normāli. Bet problēma ir, ka Eiropā šobrīd ir atvērtas robežas, un tas uztrauc. Protams, Latvijā ir daudz labāk kā Francijā vai Anglijā, te ir pavisam cita pasaule. Tomēr tai pašā laikā es gribu ticēt, ka Drošības policija arī dara savu darbu. Man nav ne uzdevums, ne tiesības dot viņiem padomus. Ja patiešām būtu tā, ka no rīta līdz vakaram pie katras ebreju iestādes ir apsardze, tas, protams, darītu man sirdi mierīgāku. Taču es par to nelemju. Bet es gribu ticēt, ka viņi zina, ko dara, un skatās apkārt,” saka Glazmans.

Savukārt Kozlovskis skaidro, ka Latvijas situācija atšķiras no Rietumeiropas, jo islāmistu radikāļu riski te ir minimāli. Ministrs gan nenoliedz, ka pastāv arī citu antisemītisma izpausmju iespēja, taču tās neesot saistītas ar terorisma draudiem: „Rietumeiropā jau ilgstoši ārvalstu kaujinieku problēma pastāv. Viņi jau ilgstoši izteikuši draudus un faktiski tos īsteno. Skaidrs, ka tas ir signāls, un mēs skatāmie. Drošības policijas rūpīgi monitorē, un ja būs nepieciešamība, mēs nāksim ar priekšlikumu pastiprināt objektu apsardzi. Bet zināmā mērā tas saistīts ar draudu līmeņa izmaiņām. To mēs vērtējam kompleksi, un negribētu vilkt paralēles ar to, ka mēs būtu apdraudēti no ārvalstu kaujinieku puses.

Tikmēr rabīns Glazmans nav novērojis, ka viņa draudzes locekļi pēdējā laikā justos sevišķi apdraudēti, taču tas ir noticis senāk.

„Es varu teikt, ka šonedēļ neesmu redzējis, ka būtu kāds īpašs nemiers. Taču ir bijušas reizes pēdējos gados, kad internetā sacelts liels vilnis, piemēram, saistībā ar īpašumu restitūciju. Tad es patiešām redzēju, ka cilvēki jūtas ne sevišķi ērti, un tas nav pareizi. Tā tam nevajadzētu būt. Taču šobrīd ir vārda brīvība, tāpēc ar šādām lietām ir sarežģīti cīnīties. Bet te arī vajadzētu būt kādiem ierobežojumiem. Diemžēl Eiropā dažreiz domā: tas, ka cilvēks var brīvi teikt visu, ko grib, ir svētāks par visu, pat par dzīvību. Es neuzskatu, ka vārda brīvība ir vissvētākais. Es uzskatu, ka lielāks svētums ir cienīt otru,” stāsta rabīns.

Tikmēr pagājušajā nedēļā pirmās instances tiesa attaisnoja biedrības "Latvietis" aktīvistu Leonardu Inkinu, kurš bija apsūdzēts krimināllietā par naidīga raksta pret ebrejiem pārpublicēšanu. Inkins gan noliedza, ka viņa mērķis būtu nacionālā naida un nesaticības izraisīšana – rakstu viņš esot publicējis, protestējot pret Izraēlas vēstniecības sūdzībām par viņa radioraidījumu, kurš pēc tam ticis slēgts. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti