Viņš skaidri nenorādīja, vai Čehija kādreiz varētu rīkot referendumu par pievienošanos eirozonai, lai gan iepriekš šāda varbūtība ir izskanējusi Eiropas medijos. Tāpat iepriekš ir izskanējusi arī informācija, ka Čehija eirozonai varētu pievienoties ne ātrāk kā 2020. gadā.
„Mēs esam uzņēmušies saistības pievienoties eirozonai. Tas ir fakts un to neviens neapšauba,” pauda Nečass. „Tomēr mana valdība ar nolūku nav noteikusi un nenoteiks nekādu datumu, kad mēs varētu pievienoties eirozonai. Mēs pašlaik uzskatām, ka peldošais eiro kurss mums sniedz ekonomisko priekšrocību. Es gribētu uzsvērt šo atšķirību: Latvijas lats ir piesaistīts eiro ar fiksētu kursu, savukārt Čehijas krona nav piesaistīta eiro un tai ir peldošs kurss,” uzsvēra Nečass.
Viņš piebilda, ka Čehijas ekonomika ir orientēta uz eksportu, tāpēc mainīgais kurss dod priekšrocības. „Ja mums būtu fiksētais kurss, mēs, laikam, par pievienošanos eiro domātu citādāk,” teica Nečass.
Līdzīgu viedokli pauda Latvijas premjers Valdis Dombrovskis. Viņš sacīja, ka Latvijas un Čehijas ekonomiskā situācija būtiski atšķiras, jo lats ir piesaistīts eiro. Tādēļ pēc valdības vadītāja domām, mums būtu loģiski pievienoties eirozonai. „Ja mēs paskatāmies uz 2004. gada paplašināšanās valstīm, no 10 valstīm, kas pievienojās ES 2004. gadā, piecas jau ir pievienojušās eirozonai un neviena nav rīkojusi referendumu,” norādīja Dombrovskis, atkārtoti argumentējot, kādēļ Latvijā nebūs referenduma par eiro. „Līdz ar to, mēs lielā mērā plānojam balstīties uz tiem juridiskajiem precedentiem, kas jau ir bijuši ar piecām valstīm, kas jau ir pievienojušās eirozonai.”
Latvijas premjers uzsvēra, ka Igaunija eirozonai pievienojās krīzes laikā, un šobrīd 70% kaimiņvalsts iedzīvotāju uzskata, ka lēmums bijis pareizs.
