Noteiktajā termiņā – līdz šā gada 4.martam – savus priekšlikumus likumprojektam, kuru asi kritizējušas psihologus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, iesnieguši ne tikai Saeimas deputāti un ministrijas, bet arīdzan likumprojekta kritiķi.
Priekšlikumus iesniegusi arī Psihologu arodbiedrība, kas iepriekš asi vērsās pret likumā paredzēto psihologu sertifikāciju.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Silvija Šimfa (“No sirds Latvijai”) gan nesola, ka šie priekšlikumi tiks ņemti vērā: “Atbilstoši [Saeimas] kārtības rullim, mēs skatām tos priekšlikumus, kas iesniegti noteiktajā termiņā. Mums bija saruna par to, kā mēs varētu tālāk skatīt priekšlikumus, ko iesniegušas ne tikai ministrijas un deputāti. Konsultējāmies, kā mums izturēties pret nevalstisko organizāciju iesniegtajiem priekšlikumiem trešajam lasījumam. Un mūsu kopējais viedoklis bija tāds, ka mēs šos priekšlikumus trešajam lasījumam tomēr neskatām. Saskaņā ar kārtības rulli mums ir jāskata deputātu un ministriju iesniegtie priekšlikumi.”
“Vēl jo vairāk – liela daļa no nevalstisko organizāciju priekšlikumiem jau ir izdiskutēti uz otro lasījumu, un notikušas arī darba grupas sēdes,” piebilst deputāte.
Jau ziņots, ka skatot Saeimā Psihologu likumu, iezīmējās krasas nozares organizāciju viedokļu atšķirības. Tā Latvijas Psihologu arodbiedrība iesniedza Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā atklāto vēstuli, ar kuru pauž būtiskus iebildumus pret likumu. Pretēju viedokli, atbalstot likumprojektu, pauda citas psihologu organizācijas.
Pašlaik psihologi ir minimāli kontrolēti, taču jaunajā kārtībā psihologiem būs obligāti jāiegūst sertifikāts un tie tiks dalīti jomās. Šie likumprojekta aspekti sašķēluši nozares organizācijas.
