Saeima pērn lēma, ka 2018.gadā mediķiem varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 50 stundas nedēļā, un pakāpeniski tas tiks samazināts. Darba samaksu par laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, noteiks, stundas algas likmei piemērojot koeficientu 1,2.
Cipule uzskata, ka šis lēmums bija pareizs, tomēr dienests nebija sakārtojis visus jautājumus savā pusē. "Piemēram, ir vairāki punkti, kuros naktīs atrodas vairākas brigādes, bet izsaukumu skaits ir ļoti mazs. Darbinieki dīkstāvē atrodas darba vietā nakts stundās, lai pelnītu atalgojumu, bet mēs, lai nosegtu paredzētās stundas, tērējam virsstundas, par kurām jāmaksā dubultā," sacīja NMPD direktore.
Pēc viņas paustā, tā kā šie jautājumi nebija sakārtoti, dienestam atteikšanās no pagarinātā normālā darba laika realizējusies ar lielu virsstundu apjomu. Par šīm izmaiņām gan dienestam īsti pārmaksāt neesot nācies. Vienlaikus Cipule atzina, ka situācija varētu būt risināta efektīvāk.
NMPD direktore gan norādīja, ka patlaban izstrādāts plāns, kādā veidā tiks uzlabota efektivitāte. "Mēģināsim radīt iespēju vairāk strādāt dienā un motivēsim darbiniekus tam. Līdz šim darbs dienā nav bijis īpaši saistošs, jo nakts stundās var nopelnīt vairāk, savukārt mums ir nepieciešamība papildus brigādes veidot tieši dienas stundās," skaidroja Cipule.
Tāpat viņa atzīmēja, ka vērojamas atšķirības starp reģioniem, lauku teritorijām un Rīgu kā pilsētu. Rīgā ir vislielākās problēmas šajā jautājumā, un izsaukumu intensitāte galvaspilsētā ir lielākā kā dienā, tā naktī. Resursu nepietiekamības jautājums Rīgā ir risināms atsevišķi. Patlaban izstrādāts plāns, kā rīkoties arī ar resursiem galvaspilsētā, piebilda Cipule.
