Pusdiena

Uz Latviju pārvietota otrā bēgļu grupa - četras ģimenes ar bērniem no Sīrijas un Irākas

Pusdiena

Pusdiena 14.04.2016

Atsākušās cīņas par izglītības valodu

Atsākas cīņas par valodu mazākumtautību skolās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Izglītības likums jau atkal kļuvis par kaujas lauku, kurā saduras tā dēvēto krievu skolu aizstāvju un izglītības politikas veidotāju atšķirīgie viedokļi. Izmantojot to, ka likums ir atvērts, lai to papildinātu ar normām, kam jānodrošina skolēnu tiesības uz drošu vidi, "Saskaņas" deputāts Igors Pimenovs tajā iesniedzis priekšlikumus, kas paģērētu pašvaldībām nodrošināt iespēju izglītības programmas apgūt arī mazākumtautību valodās. Saeima, skatot Izglītības likuma grozījumus otrajā lasījumā, šos priekšlikumus noraidīja.

Izglītības likuma atvēršana kļuvusi par iemeslu tam, ka uzvirmojušas jau kādu laiku piemirstās diskusijas par valodu, kādā Latvijas skolas īsteno izglītības programmas. Atsaucoties uz savulaik notikušo konfliktu starp krievu tautības skolēnu vecākiem un Tukuma domi, "Saskaņas" deputāts Igors Pimenovs Izglītības likumam iesniedzis priekšlikumu, kas noteic, ka gadījumos, kad pēc tā ir pietiekams pieprasījums, pašvaldībām jānodrošina izglītības iegūšana ne tikai valsts, bet arī mazākumtautību valodās.

Pimenovs, norādot, ka pieminētajā gadījumā arī tiesa nostājusies Tukuma domes pusē, Saeimas debatēs pauda:

"Tiesiskais regulējums nepārprotami nosaka un aizstāv valsts un pašvaldības intereses un to tiesības, bet atstāj neaizsargātas mazākumtautībām piederīgo tiesības mācīties mazākumtautību valodās,

jo pieprasījuma pietiekamība normatīvajos aktos nav noteikta."

Deputāts skaidroja, ka viņš Izglītības likuma grozījumos iesniedzis priekšlikumu, kas līdzsvarotu „publisko un fizisko personu intereses un noteiktu garantijas apmācībai mazākumtautību valodās, ja pieprasījums izglītības iegūšanai mazākumtautību valodā ir pietiekams.

Savukārt bijušais Tukuma mērs, "Vienotības" deputāts Juris Šulcs oponēja "Saskaņas" politiķiem, mudinot arī citas pašvaldības sekot Tukuma piemēram un samazināt to klašu skaitu, kurās skolēni izglītību iegūst krievu valodā.

Pēc Šulca teiktā, tagad arī tie, kas 2009.gadā protestēja pret mazākumtautību klašu slēgšanu Tukuma 3. vidusskolā, atzīst, ka tas bijis pareizs lēmums.

"Laicīgi to sākot, procesam izejot, sākot no bērnudārza, kad nav vairs krievu grupiņas, līdz vidusskolai desmit divpadsmit gados tiešām, bet ilgā termiņā tas ir izejams cauri, un šī problēma vairs nepastāv," teica Šulcs.

Savukārt Nacionālās apvienības deputāts Raivis Dzintars atgādināja, ka izglītības programmu pielāgošana pieprasījumam būtu pretrunā ar līdzšinējo valsts valodas un integrācijas politiku.

Pārliecinošs Saeimas vairākums Pimenova priekšlikumus noraidīja, tomēr sagaidāms, ka strīdi par valodu, kādā īstenojamas izglītības programmas, turpināsies, gatavojot Izglītības likuma grozījumus galīgajam lasījumam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti