Ja gribam mazināt ienākumu sadales nevienlīdzību Latvijā, visiem vienāds astoņu latu ģimenes valsts pabalsts nav īstais risinājums, - pārliecināta ir labklājības ministre Ilze Viņķele. Lai gan šī un, iespējams, arī nākamā gada budžetā pabalsts vēl saglabāsies līdzšinējā apmērā, ministre cer pārliecināt skeptiķus, ka ir labāki veidi, kā atbalstīt ģimenes ar bērniem.
Kā efektīvāko Viņķele min lielāku atvieglojumu par apgādājamajiem: „Acīmredzot, ģimenēm ar zemiem un vidējiem ienākumiem ir jāsaņem atbalsts gan caur atvieglojumiem, ko piemēro darba ienākumiem, gan caur finansiālu atbalstu, vai tas būtu astoņi lati un vairāk, gan arī caur pakalpojumiem. Savukārt turīgākām ģimenēm tāpat būtu piemērojams noteikts atvieglojumu kopums darba ienākumiem un tad caur pakalpojumiem. Bet turīgākajām ģimenēm savukārt finansiālais atbalsts naudā, manuprāt, tomēr nebūtu nepieciešams. Tātad - mērķētāka pieeja, kas dalās tieši finanšu atbalstā pie noteikta ienākumu līmeņa.”
Par mērauklu pabalstu apmēriem varētu kļūt pēc jaunas formulas aprēķināts iztikas minimums, jo, kā norāda Viņķele, pašreizējā iztikas minimuma aprēķināšanas metode ir novecojusi un neatspoguļo cilvēka patiesās vajadzības.
Cik drīz ģimenes valsts pabalstu sagaida pārmaiņas, pēc ministres vārdiem, būšot atkarīgs no tā, vai izdosies pārliecināt sabiedrību, ka nevienam neko, pretī nedodot, nost neņems: „Bet, kā mēs redzam, šī reakcija šobrīd atkal ir pietiekami asa, nekas sevišķi daudz pēc krīzes nav mainījies. Proti, astoņi lati tiek uztverti kā simbols. Acīmredzot Labklājības ministrijai un politiķiem ir daudz vairāk jāskaidro, ka atbalsta formas var būt dažādākas un publiskie līdzekļi ir izmantojami efektīvāk, lai palīdzētu noteiktām ģimeņu grupām.”
Par jaunām atbalsta formām var un vajag domāt, bet pabalstus atņemt nebūtu godīgi, uzskata trīs bērnu māmiņa Olga Strode no Rēzeknes: „Skaidrs, ka astoņi lati, ko maksā mūsu valsts, ir smieklīga summa, īpaši šodien, kad cenas nebūt nav zemas. Tajā pašā laikā astoņi lati arī ir nauda, un atņemt to bērniem būtu netaisnīgi. Nav svarīgi, kādi ir ģimenes ienākumi, jo katrs vecāks ar šo naudu rēķinās. Tāpēc es domāju, ka pašlaik šis pabalsts ir jāsaglabā un jādomā, kā to palielināt.”
Arī Siguldas Māmiņu kluba vadītāja Līva Cimmermane atzīst, ka astoņu latu pabalsts viņai izraisa smaidu, jo par šo naudiņu bērnam tikpat kā neko nevar nopirkt: „Domāju, ka to viennozīmīgi vajadzētu pacelt, bet, ja tas nav iespējams, nezinu… Varbūt kādam šie astoņi lati mēnesī ļoti daudz ko dod, bet domāju, ka lielākajai daļai tā varētu šķist kā ņirgāšanās.”
Par to, kā ģimenes budžetu ietekmētu nodokļu atvieglojumi vai citi atbalsta veidi, viņa pagaidām nav domājusi, bet pieļauj, ka diferencēts atbalsts varētu būt pieņemams risinājums. Cimmermane gan atzīst, ka neapmierinātie būs vienmēr, jo arī tad, kad ģimenes valsts pabalstu ieviesa, bija cilvēki, kas nevis priecājās par jaunu pabalstu, bet žēlojās par tā mazo apmēru.
Jāatgādina, ka ģimenes valsts pabalstus Latvijā ieviesa 1992.gadā. Kopš 2009.gada to izmaksā visiem bērniem vienādu - astoņu latu apmērā. Valsts budžetam tas prasa apmēram 30 miljonus latu gadā. Pērn decembrī ģimenes valsts pabalstu izmaksāja par vairāk nekā 311 tūkstošiem bērnu.
Konkrētus pabalsta diferencēšanas variantus Labklājības ministrija sola piedāvāt šīs vasaras beigās, kad būs saņemts Pasaules bankas pētījums par nevienlīdzību un trūcīgajiem Latvijā.
