Atrod un restaurē grāfu Borhu dzimtas altārgleznu

Jēkabpils novadā restaurēta sena altārglezna, kas kādreiz piederējusi grāfu Borhu dzimtai. Īpašs stāsts saista gleznu un Polijas Karalisti. Svētbilde tika atrasta Atašienes katoļu baznīcā un atjaunota pēc vietējā prāvesta iniciatīvas.

Atrod un restaurē grāfu Borhu dzimtas altārgleznu
00:00 / 04:44
Lejuplādēt

Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā skan dziesmas par godu Dievmātei un senas altārgleznas atdzimšanai. Restaurēta glezna, kas savulaik piederējusi grāfu Borhu dzimtai. Veco audeklu Atašienes baznīcā atradis Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu draudzes un Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu draudzes prāvests Viktors Naglis, kurš stāsta: “Dievnams ir diezgan jauns, un likās, ka Latvijas laikā būvēts dievnams, nekā tur īpaša nav. Bet tomēr bija atrodamas senas lietas, kas saistās ar iepriekšējo dievnamu, kuru bija cēlusi ietekmīgā grāfu Borhu dzimta. Viena no tām bija senā Rožukroņa Karaliene, kuru tā arī nosaucu – Borhu Dievmāte."

Restauratora vārdu prāvests gan nevēlējās izpaust, bet uzsver, ka darbs bija grūts, jo audekls laika gaitā bija pamatīgi cietis. Altārgleznai, kas sākotnēji atradusies vecajā Atašienes dievnamā, bijusi saistība ar Polijas Karalisti, atklāj Viktors Naglis: “Borhu dzimta ir bijusi ļoti ietekmīga, Borha tēvs, kas ir Atašienes baznīcas cēlājs un dibinātājs, bija Polijas karalistes lielkanclers. Kā jau varas aprindās un politikā, ne vienmēr tauta bija apmierināta ar karali. Bija tā saucamā Baras konfederācija, kas bieži pret karali sacēlās un pat mēģināja karali detronizēt. Vienā no tādām reizēm 1771. gadā notiek atentāts pret pēdējo Polijas karali Augustu Poņatovski. Šajā atentātā ir bijis kā adjutants un aizstāvis lielkanclera dēls Mihaels fon der Borhs, kas guvis ievainojumus šajā incidentā un iemantojis karaļa uzticību. Viss šis notikums noticis novembra sākumā svētā Kārļa dienā. Tad kad viss bija cauri, ir būvētas baznīcas – Varšavā par godu svētajam Kārlim, ka karalis veiksmīgi izglābies, bet savos dzimtas īpašumos šis jaunais grāfs uzbūvē Kārļa godam dievnamu un tur novieto šo Dievmātes svētbildi.”

Rūpīga gleznas izpēte atklājusi prāvestam Viktoram Naglim interesantas detaļas, kas liek domāt, vai tiešām mākslinieks ir atainojis Dievmātes tēlu:

“Man likās dīvaini, ka kronis ir pašai mātei, bet bērnam nav. Tajā pašā laikā varas ābols ir bērna rokās.

Arī nav scepteru – karaļu zīmes kā valdniekiem, bet gan mātei, gan bērnam ir lūgšanu pērles, ko katoļu baznīcā sauc par rožukroni. Tad es nospriedu, ka tā varētu būt konkrēta personāža. Bet lai kā arī nebūtu, šis mātes tēls ir skaists un pievilcīgs, un paaudžu paaudzes no 18. gadsimta Atašienes dievnamā ir uzlūkojušas šo savdabīgo Rožukroņa Karalieni, kuru nosaucām par Borhu Dievmāti.”

Pagaidām altārglezna vēl atrodas Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā, bet jau pavisam drīz tā tiks pārvesta uz kādreizējo grāfu Borhu īpašumu – Marinzejas jeb Marindzes muižu, kur šobrīd atrodas Brāļu Skrindu Atašienes vidusskola.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt