ĪSUMĀ:
- "Sēnītes" posma remontam no ES fondiem un valsts budžeta atvēlēs 42 miljonus eiro.
- Iepirkumu izsludinās jau šomēnes, lai remontu sāktu šogad.
- "Latvijas Valsts ceļu" vadītājs Lange grants ceļu īpatsvaru uzskata par lielāko izaicinājumu mobilitātei.
- Grants ceļu remontiem šogad atvēlēti 35 miljoni eiro.
Kopējās posma rekonstrukcijas izmaksas ir plānotas 42 miljonu eiro apmērā. Kopējais posma garums ir gandrīz 14 kilometri, tam ir četras braukšanas joslas, divi ceļu pārvadi, vairāk nekā 60 caurtekas, divlīmeņu satiksmes mezgls ar septiņiem ceļa pārvadiem, kā arī divi gājēju tuneļi.
"Latvijas Valsts ceļu" pārstāve Anna Kononova informēja, ka vienošanās ceturtdien panākta Sadarbības partneru darba grupā par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumiem. Finansējums nāks no ES fondiem un valsts budžeta. Paredzēts, ka tuvākajā laikā jautājums tiks skatīts valdībā.
"Latvijas Valsts ceļu" valdes priekšsēdētājs Jānis Lange skaidroja, ka rekonstrukcijas tehniskais projekts jau ir gatavs, un iepirkumu "Sēnītes" posma pārbūvei paredzēts izsludināt aprīlī, lai vēl šogad varētu uzsākt darbus.
Grants ceļu problēma
Viņš konferencē gan arī norādīja uz finansējuma deficītu grants ceļu sakārtošanā, nosaucot lielo grants ceļu īpatsvaru (11 000 kilometru jeb 55% no visiem ceļiem) par lielāko izaicinājumu mobilitātei Latvijā.
"Latvijas Valsts ceļu" vadītājs Lange teica, ka pēdējo 25 gadu laikā ieguldījumi valsts autoceļos ar grants segumu netika veikti un tajos nedrīkst ieguldīt arī ES fondu finansējumu.
"Tāpēc ir izveidojusies situācija, ka mums valsts autoceļu tīklā ir ļoti labi, komfortabli autoceļi vai posmi, uz kuriem ir iespējams ieviest arī jaunās tehnoloģijas, kā tas, piemēram, šogad notiks uz "Via Baltica", un vienlaicīgi vairāk nekā puse autoceļu dažus mēnešus gadā ir grūti izbraucami un nenodrošina iedzīvotājiem labas mobilitātes iespējas un iespēju attīstīt reģionus," uzsvēra "Latvijas Valsts ceļu" vadītājs.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš konferencē pauda, ka pašvaldību ceļiem un ielām ir uz pusi mazāks finansējums nekā krīzes gados, kā arī pieaug disproporcija valsts un pašvaldību ceļu finansējumā - ja valsts ceļiem valsts budžeta finansējums kopš 2014.gada ir pieaudzis, tad valsts mērķdotācija pašvaldību ceļiem ir palikusi praktiski nemainīga.
Pašvaldību savienībā norāda, ka būtiskas ir atšķirības, cik daudz līdzekļu pašvaldības iegulda attīstībā. Piemēram, 2016.gadā Rīgā uz vienu kilometru tika ieguldīti 33,7 tūkstoši eiro, turpretī Carnikavas novadā 3,5 tūkstoši eiro. Tādējādi izdevumi ceļu attīstībai republikas nozīmes pilsētās pēdējos gados trīsreiz pārsniedz izdevumus novados.
Pašvaldības vēlas Autoceļu fonda atjaunošanu, kā arī to, lai tiktu izveidota valsts investīciju programma valsts vietējo autoceļu sakārtošanai un mainīta pašvaldību mērķdotāciju politika.
“Latvijas valsts ceļu” dati liecina, ka pēdējo četru gadu laikā augusi gan uz ceļiem uzskaitītā satiksmes intensitāte, gan iekasētā degvielas akcīzes nodokļa summa. Tikmēr valsts finansējums ceļu tīkla uzturēšanai un attīstībai saglabājies zemā līmenī.
Lange stāstīja, ka autovadītāji maksā milzīgus nodokļus, bet pretī nesaņem sakārtotu ceļu infrastruktūru: "Absolūtajos skaitļos tie ir tuvu pie 800 miljoniem, kas tiek samaksāti. Atpakaļ ceļos mūsu budžets kopā ar ES līdzekļiem ir 307 miljoni, no kuriem valsts budžets ir 187 miljoni eiro, plus vēl pašvaldībām 50 miljoni. No valsts budžeta 250 miljoni ir tā summa, kas atnāk atpakaļ."
KONTEKSTS:
"Sēnītes" posms jau ilgstoši ir bijis ļoti sliktā stāvoklī. Iepriekš "Latvijas Valsts ceļi" norādīja, ka Eiropas fondu naudas šim ceļa posmam vairs nebūs, tāpēc nauda būs jāmeklē valsts budžetā.
Šogad grants seguma ceļu remontiem ir atvēlēts rekordliels finansējums, kas ir gandrīz četras reizes lielāks, nekā bija pērn - 35 miljoni eiro. Par šiem līdzekļiem tiks sakārtoti 98 grants ceļu posmi visos reģionos - kopumā 400 kilometri. Salīdzinājumam 2014. gadā grants ceļos tika ieguldīti 2,8 miljoni eiro, 2015. gadā – 3,7 miljoni eiro, 2016. gadā 8,9 miljoni eiro un 2017. gadā – 9,1 miljons eiro, kas ir neliela daļa autoceļiem atvēlētā valsts budžeta.
