Panorāma

Opozīcija pulcē atbalstītājus Minskas centrā

Panorāma

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas noslēgušās

Atrod čekista pierakstus

Atrod čekista pierakstus par 1949.gada represiju laiku

Nejauši atrasti kāda čekas darbinieka dokumenti un liecības par Valsts drošības komitejas (VDK) slepenajām operācijām Latvijā. Pēc čekista nāves tuvinieki, domājams, nemaz nav zinājuši par šādu dokumentu eksistenci. Kad īpašums pārdots, jaunais īpašnieks, šķirojot mantas, atradis kādu mapi un to nodevis Latvijas Juristu apvienībai.

Tas ir pārsteidzoši, ka šādi dokumenti vēl saglabājušies - saka juristi, kuru rokās nākusi brūnā mape. VDK darbinieks hronoloģiski uzskaitījis savu līdzdalību notikumos no 1947. līdz 1953.gadam, kad padomju vara likvidēja tai nelojālos cilvēkus. Tie bija Staļina varas pēdējie gadi un sakrita ar 1949.gada represiju laiku. Dokumenti adresēti VDK vadībai un čekists tos  uzrakstījis 80.gados, lai varētu saņemt privilēģijas.

„Cilvēks vēlējās dabūt sev kara veterāna statusu, lai viņš varētu iegādāties produktus specveikalā, un tas ir viss. Un par to, ka viņš savu mērķi ir sasniedzis, liecina kaut vai tas, ka šeit ir klāt pievienots VDK kadru daļas uzaicinājums viņam ierasties, lai viņš varētu saņemt apliecinošo dokumentu,” stāsta Latvijas Juristu apvienības priekšsēdētāja vietniece Astrīda Babāne

Uzskaitītas 54 čekas karaspēka operācijas un specoperācijas ar aģentu kaujinieku piedalīšanos. Darbība notikusi Kurzemē, Zemgalē un Lietuvā. Katra rindkopa beidzas ar vārdiem - nošauti, sagūstīti un arestēti bandīti. Tā padomju režīms dēvēja Latvijas nacionālos partizānus. Dokumentu autors piedalījās arī čekistu uzbrukumā latviešu un lietuviešu partizānu grupai, kas Īles mežos izbūvēja Baltijā lielāko bunkuru, lai cīnītos pret padomju varu.

„Ja notika partizānu grupas aplenkšana vai aresti, tas neaprobežojās ar vienu, divu, desmit cilvēku sagūstīšanu, tur izvērsās  civiliedzīvotāju aresti, kurus turēja aizdomās ar atbalstīšanu. Tas bija saistīts vēlāk ar civiliedzīvotāju represijām un fizisku spīdzināšanu, un ilgstošu ieslodzījumu. Tas morālais aspekts… viņa nopelni ir saistīti ar ļoti daudzu cilvēku dzīves izpostīšanu,” saka Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane.

Lai apliecinātu, ka viņa rakstītais atbilst patiesībai, VDK darbinieks pievienojis arī citu čekistu liecības.

„... kad būtu tik skrupulozi... dokuments, kas šāva un cik, un tas faktiski...  tas ir šokējoši, ar šodienas acīm skatoties, bet,  no otras puses, tas ir ļoti vērtīgi [izlasīt], lai apzinātu, kas tajos laikos notika,” teic Babāne.

Pie atbildības nevienu saukt nevar. Dokumentos minētie čekas darbinieki jau ir miruši.

„Tas, ka tāda darbība ir sodāma, tas izriet kaut vai no tā, ka Latvija Padomju Savienības sastāvā bija nelikumīgi. Pat ja uzskatītu, ka mēs bijām PSRS sastāvā, Padomju Savienība tomēr bija viena no ANO pamatlicējām un vispārējās cilvēktiesību deklarācijas parakstītājām. Tas ir pretrunā ar deklarācijas atziņām,” čekistu rīcību vērtē Rihards Bunka, Latvijas Juristu apvienības priekšsēdētājs.

Okupācijas muzeja darbinieki atzīst - šādi dokumenti ir retums. „Ir ļoti maz dokumentu no pretējās puses, no okupācijas režīma puses. Ir krimināllietas, partijas dokumenti, bet dokumentu, kuros ir minēta aģentūras darbība, un čekistu atmiņas liecības…šādas informācijas mums praktiski nav. Saprotamu iemeslu dēļ šie cilvēki nekad nav izgājuši ne uz kādu vēlmi sadarboties ar Okupācijas muzeju vai pētniekiem, kuru acīs viņi vairs nav nekādi atbrīvotāji vai valsts drošības glābēji,” skaidro Dreimane.

„Te jau vienu laiku tāda sajūta ir bijusi, ka nu jau viss ir atrasts, tikai ir jāapkopo, kas ir. Bet šis atradums parāda to, ka ik pa laikam vēl notiks šie atradumi. Viņi aizvien papildinās to informācijas bagāžu, lai vēstures pētnieki varētu precīzāk aprakstīt tos notikumus, kas bija,” secina Latvijas Juristu apvienības priekšsēdētājs Rihards Bunka.

Šobrīd mape nodota izpētei Totalitārisma seku dokumentēšanas centram.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti