Atrast mieru Latgalē. Intervija ar jaunās lauku tūrisma mārketinga kampaņas izstrādātāju

Latgales reģiona tūrisma asociācija “Ezerzeme” divu gadu laikā veidos jaunu Latgales lauku tūrisma mārketinga kampaņu, lai jaudīgāk reklamētu tūrisma uzņēmumus un ieinteresētu atpūtniekus doties uz Latgali. Tiks izstrādāts jauns Latgales tūrisma zīmols un jauni tūrisma maršruti, intervijā stāsta Latgales reģiona tūrisma asociācijas “Ezerzeme” projekta vadītāja Mārīte Orniņa. Viņa uzskata, ka pilsētniekiem būtu jauki pabūt mierā un klusumā, kas ir Latgalē.

Atrast mieru Latgalē. Intervija ar jaunās lauku tūrisma mārketinga kampaņas izstrādātājuLāsma Zute

    Kā jūs pašlaik vērtējat Latgales tūrisma piedāvājumu? Kādi ir plusi, kādi trūkumi?

    Mums Latgalē ir brīnišķīgas vietas, ir brīnišķīgi tūrisma uzņēmēji, kas ir izveidojuši gadiem savu tūrisma piedāvājumu, kas perfekti zina visu par to. Bet ir grūtības ar pārdošanu un tūristu piesaisti. Kādēļ tā? Tāpēc, ka pašiem saimniekiem bieži vien pietrūkst laika un pietrūkst arī zināšanu, un arvien vairāk mūsdienu tūrists ir sastopams nevis izstādēs un nevis uz ielas vai tradicionālajos reklāmas veidos, bet arvien vairāk digitālajā vidē. Un tāpēc mēs veiksim šo kampaņu tieši vairāk digitālajā vidē sociālajos tīklos.

    Ar ko sāksies jūsu darbs? Kas būs pirmie soļi?

    Pats pirmais, par ko asociācija sapņo, ka mums vajadzētu izstrādāt tūrisma mārketinga stratēģiju, jo iepriekšējo ir izstrādājis Latgales plānošanas reģions 2012. gadā. Ir pagājuši ļoti daudzi gadi, un pilnībā viss ir mainījies. Līdz ar to ir ļoti nepieciešama šī brīža situācijas izpēte, lai mēs zinām, cik daudz mēs esam, ko mēs esam tūrismā izdarījuši kopumā Latgalē. Lai mēs saprastu, kas tad ir tā mūsu mērķauditorija, kas ir tas tūrists, kas brauc uz Latgali, kuram te ir interesanti, ko viņš izvēlas.

    Kā mudināsiet cilvēkus braukt uz Latgali, ar ko ieinteresēsiet?

    Mēs gribētu iedzīvināt Latvijas tūristu prātos, ka Latgale ir ļoti interesants galamērķis. Mēs gribētu ar šo mārketinga kampaņu vēlreiz izcelt Latgales identitāti un to parādīt pilnīgi jaunā veidolā.

    Lai Latgale tūristu prātos iezīmētos kā lēnas, bet nemitīgas attīstības reģions, lai nojauktu šos stereotipus par to, ka Latgale ir depresīva un ka te nekā nav.

    Arī tūrisma izstāde Rīgā “Balttour” pierādīja to - cilvēki nāca klāt Latgales kopstendam un teica, cik nepareizi brīžiem izskan Latgales vārds medijos, cik brīnišķīgi ir tūrisma pakalpojumi Latgalē, ka ir asfaltēti ceļi, visur var nokļūt ātri un ir neskarta daba, kas tai pašā laikā ir pieejama tūristiem. Ir iekārtotas atpūtas vietas, ir brīnišķīgi pasākumi, kas tiek organizēti novados, un Latgale ir ārkārtīgi interesanta tūristiem, daudzveidīga.

    Ja runājam par pieņēmumiem, tad daudziem ir uzskats, ka Latgale ir zilo ezeru zeme, kā tas arī ir, ka uz Latgali ir jādodas meklēt Latgales podniekus, māla izstrādājumus. Vai šajā jaunajā Latgales mārketinga koncepcijā mainīsiet šo priekšstatu?

    Nē, nē, mēs noteikti saglabāsim Latgales identitāti, mēs neko nemainīsim. Mēs tikai mēģināsim to izcelt un parādīt mūsdienīgā gaismā. Tieši dažādas apmācības mūsu tūrisma uzņēmējiem, kas ir paredzētas šajā projektā, ļaus viņiem savus produktus pasniegt daudz mūsdienīgākā veidā, respektīvi, veidot savus profilus sociālajos tīklos un "Facebook", iemācīties reklamēt sevi un sasniegt arvien lielākas auditorijas, tā palielinot tūristu skaitu savās saimniecībās un arī ieņēmumus.

    Šo Latgales identitāti, kā jūs to raksturosiet? Jo laiks mainās, mainās Latgale, mainās Latgales cilvēki...

    Tā ir pilnīgi atšķirīga vide pilsētniekam, jo pilsēta ir steidzīga, stresaina, skaļa, trokšņiem pilna 24 stundas dienā. Savukārt šeit, Latgalē, ir klusums. Kad tūrists atbrauc uz Latgali, paliek kādā guļbaļķu namiņā un naktī iziet ārā, tad viņš no rīta saka, ziniet, tur bija tāds klusums, ka man ausīs dūra no tā, cik ļoti, ļoti kluss var būt apkārt, ko pilsētā nevienā diennakts stundā tu nevari piedzīvot. Dabas tuvums, ir ļoti daudzas dabas takas izveidotas, kur tu vari mierīgi, bez stresa izstaigāties svaigā gaisā, arī bērniem ir ko darīt. Un kultūrvēsturiskās vērtības, apskates saimniecībās. Tie paši podnieki, viņi ir atvēruši savas saimniecības tūristiem. Keramiķi, podnieki, maizes cepēji. Visa šī darbošanās kopā ar saimniekiem ir ļoti interesanta un cilvēku iecienīta, ka pats vari piedalīties maizes cepšanā vai arī keramikas izstrādājumu darināšanā. Tāpēc arī šajā mārketinga kampaņā mēs esam iekļāvuši jaunu produktu izveidošanu, tie būs - jauni tematiskie ceļi.

    Un, balstoties šajā stratēģijā, kas mums tiks izstrādāta, mēs domājam veidot jaunus tematiskus ceļus pa visu Latgali, aptverot dažādus uzņēmējus un piedāvājot tūristam. Vai viņš vēlas gardēžu maršrutu, vai viņš vēlas labsajūtas vai veselības maršrutu.

    Tas, protams, izrietēs no koncepcijas, kādi tad tie mūsu tūristi ir, kāda mērķauditorija meklē Latgales tūrisma piedāvājumu.

    Latgalē populārākās tūrisma vietas - Aglonas bazilika, Preiļos Leļļu galerija, Daugavpils Marka Rotko centrs, šobrīd Latgales vēstniecību "Gors"...

    Jā, tie ir populārākie objekti, protams, bet ir taču tik daudz citu tūrisma uzņēmēju, kas atver savas saimniecības un aicina tūristus. Varbūt ne tik lielos mērogos, bet tās meistarklases, kas notiek saimniecībās, ir īpaši interesantas ģimenēm ar bērniem, kur paši var darboties. Ziemeļlatgalē patiesībā nemaz nav tādu īpaši lielu objektu, nav tādu vēsturisku piļu, nav tādu muižu, ar ko ievilināt tūristus, taču ir tas cilvēku pašu izveidotais.

    Un tas ir vēl interesantāk, kad tu ieej tajā apskates saimniecībā, satiec saimnieku, viņš stāsta gan par savu saimniecību, gan par savu ikdienas dzīvi, cienā ar lauku labumiem... Tā ir tā īstā ceļojuma garša.

    Tas arī tāds dvēseles spa, ja varētu tā teikt. Doties uz Latgali pēc miera? Jā, mēs patiesībā meklējam šo saukli, ar ko Latgale varētu uzrunāt Latvijas ceļotājus. Ir daudz populāru šo teicienu, kā “lost in Latgale” - “pazust Latgalē”. Viens no saimniekiem teica, bet varbūt vajag teikt: “atrast sevi Latgalē”. Un tas dvēseles spa, tā atpūta no lielajām pilsētām, no visiem trokšņiem, no nemitīgās steigas ir tā, ko Latgale patiesībā varētu piedāvāt. Latgalē vēl ir arī tādas vietas, kur nav mobilā telefona pārklājuma. Tur tiešām reāli var pazust no tās lielās pilsētas laukos.

    Jūs minējāt to, ka ir šis pieņēmums par sliktiem ceļiem, par slikto, kas ir Latgalē. Kā jūs vērtējat - vai pēdējos gados mainās ceļa infrastruktūra? No tūrisma uzņēmējiem arvien mazāk nākas dzirdēt sūdzības par to, ka pie viņiem nevar aizbraukt, ka tūristi nebrauc tāpēc, ka ir grants seguma ceļš?

    Vienmēr var vēlēties labāk, bet patiesībā nu jau ir tiešām ļoti labi. Piemēram, gar Krievijas pierobežu šobrīd var izbraukt pa asfaltētu šoseju. Tu brauc pa līdzenu asfaltu un vēro, kā briest labības lauki, un turpat iedomājies, ka aiz kilometra jau ir Krievijas robeža. Un tu esi vietā, kur sākas Eiropas Savienība. Ļoti daudzi cilvēki to izvēlas piedzīvot, sajust, ka viņi ir bijuši šādā vietā. Un tas Krievijas tuvums ir mazliet tāds pat biedējošs, un tad tāda piedzīvojuma sajūta rodas, jo pierobežā tev vienmēr vajag pasi līdzi, lai apliecinātu savu personas identitāti, un tā ir tāda laba piedzīvojuma sajūtu brīžiem.

    Cik ir liela tūrisma plūsma Latgalē gada laikā?

    Latgali apmeklē 1,2 miljoni tūristu, un galvenie ceļotāji ir ģimenes ar bērniem, senioru grupas ļoti labprāt brauc uz Latgali. Mēs gribētu šajā mārketinga kampaņā vairāk uzrunāt jauniešus, lai ceļo uz Latgali. Jau gadiem statistika rāda, ka 80% ir vietējie Latvijas ceļotāji un 20% ir ārzemnieki. Un šajā mārketinga kampaņā mēs vēlamies uzrunāt tieši Latvijai tuvās ārzemes, kas ir Lietuva un Igaunija. Un arvien vairāk tūristi izvēlas ceļot tepat uz vietas, neveicot lielus attālumus, un arī tāpēc, ka šeit ir droši.

    Tas ir vienas dienas tūrists? Vai cilvēki atbrauc uz Latgali un paliek šeit ilgāk?

    Parasti tā ir viena līdz divas dienas, bet, protams, mēs vēlētos, lai šis ceļojums pagarinātos līdz trim un četrām dienām; jo ilgāk tūrists ceļo, jo vairāk savas naudas viņš, protams, atstāj vietējiem uzņēmējiem. Tāpēc ceram, ka nākotnē šie maršruti paliks arvien garāki. Tāpēc šos tematiskos ceļus mēs domājam izstrādāt kā vairāku dienu maršrutus, lai ceļotājs var apceļot visu Latgali un tikai pēc tam atgriezties mājā, nevis atskriet līdz Rēzeknei vai Daugavpilij un vakarā atgriezties atpakaļ. Tas patiesībā ir diezgan nogurdinoši, ja tev vienas dienas laikā ir jāveic lieli pārbraucieni un neko daudz nevar apskatīties.

    Rezumējot, šajā mārketinga kampaņā tiks izveidoti tūrisma ceļveži, bet kas vēl?

    Jaunajam tūrisma produktam ir paredzēts arī izstrādāt atsevišķu vizuālo identitāti un tūrisma logo, lai ikviens tūrists, ieraugot šo logo, identificētu to ar Latgali. Ir paredzētas dažādas apmācības tieši pašiem uzņēmējiem, kā uzlabot savu produktu un reklamēt to sociālajos tīklos. Ir paredzēts uzņemt Latgales reģiona reklāmas video, ietverot visus Latgales novadus. Ceram, ka šovasar mēs to arī uzfilmēsim un rudenī tas jau būs gatavs. Esam iecerējuši arī fotosesiju, fotografējot skaistākās vietas, pasākumus un objektus.

    Esam iekļāvuši projektā arī blogerus.

    Tā kā digitālā mārketinga kampaņa notiks arī sociālajos tīklos, tad arī blogeri no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ceļos pa Latgali un rakstīs par to. Jo daudzi cilvēki izvēlas savus ceļojumus, tieši izlasot šādus blogus un sajūtot, ka tam cilvēkam tur ir paticis. Viņš viņus iedvesmo doties savā ceļojumā uz Latgali.

    Projektā vēl esam paredzējuši dalību starptautiskās tūrisma izstādēs gan Rīgā, gan arī Lietuvā un Igaunijā. Šādi uzrunājot vecāka gada gājuma cilvēkus, kas varbūt mazāk lieto sociālos tīklus, bet viņiem patīk bukleti, taustāmie materiāli, sarunas ar dzīviem cilvēkiem, kas viņiem var pastāstīt klātienē par to, kādus maršrutus saplānot vislabāk.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti