Dienas notikumu apskats

Ašeradens līdz nākamā gada budžeta pieņemšanai palikts amatā

Dienas notikumu apskats

Vētras „Ofēlija” izraisītās dabas stihijas Portugālē, Spānijā un Īrijā

«Ātrajai palīdzībai» nepietiek mediķu – arvien grūtāk ikdienā komplektēt brigādes

«Ātrajai palīdzībai» nepietiek mediķu – arvien grūtāk ikdienā komplektēt brigādes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) jeb "ātrajai palīdzībai" arvien grūtāk kļūst ikdienā komplektēt brigādes, jo mediķu skaits ir nepietiekams. Vīrusu un gripas sezona nozīmē ne tikai vairāk pacientu, bet arī to, ka dienesta mediķi biežāk sasirgst. Taču, lai cik sarežģīta ir situācija, dienestā uzsver – pagaidām izdodas saglabāt nemainīgi augstu operativitāti.

Pilsētā ātrās palīdzības brigādei uz izsaukumu jāierodas 15 minūtēs, laukos – 25. Rīgā izdodas pat ātrāk atbraukt – vidēji vairāk nekā deviņās vai desmit minūtēs. Tie ir skaitļi, kas izklausās ļoti labi, taču aiz tiem ir saspringts ikdienas darbs.

„Tā situācija ar cilvēkresursiem, protams, ir sarežģīta, bet šobrīd sabiedrībai nav pamata uztraukties. Ar operatīvo situāciju mēs tiekam galā, mēs pārvaldām to,” saka NMPD vadītāja pienākumu izpildītāja Ilze Binovska.

Viņa piebilst – lai arī pēdējos divos gados situācija ir diezgan nemainīga, dienests cilvēkresursu trūkumu ikdienā izjūt. „No 2016.gada 1.janvāra stājās spēkā izdienas pensijas, acīmredzot, mēs to pietiekami nenovērtējām – šo periodu. Mēs sapratām, ka būs paaudžu maiņa, pieredzējušie kolēģi aiziet, jaunie nāk klāt,” stāsta Binovska.

Tomēr jaunie kolēģi gan nenāk klāt tādā skaitā, kā dienests vēlētos. Kopumā tur strādā vairāk nekā 1700 mediķu. Pērn no dienesta aizgāja 272, no tiem izdienas pensijā mazāk nekā puse, taču darbā pieņemti 192 mediķi.

„Šogad viņi pienāca nepietiekamā skaitā. Nezinu, kādas domas bija pavasarī, cerējām, ka vairāk, bet sanāca varbūt nepietiekami. Rīgā ir lielāks darba tirgus.

Slimnīcā tomēr tu esi sagatavojies darbam baltā halātā, šeit tās ir ceļmalas arī,” saka Binovska.

„Mēs esam tas ierakumu priekšpulks – mēs nonākam gan uz ielas, gan katastrofās, gan dažādās situācijās. Mēs neesam noslēgtā operāciju zālē vai palātā,” saka dienesta Rīgas reģionālā centra vadītājs Aksels Roshofs.

Viņš norāda, ka izsaukumi uz mājām ir tikai daļa ātrās palīdzības brigāžu ikdienas. Rudens sezona citu sezonu vidū izceļas ar vīrusu sezonu – arī mediķi slimo. “Mums pašreizējā brīdī Rīgas reģionā kādi 55-60 mediķi slimo. Tas atsaucas uz brigāžu nokomplektēšanu.

Taču iedzīvotāji var būt mierīgi, mēs visus izsaukumus izpildām.

Mums nav tādas situācijas, ka mēs neaizbrauktu pie kāda iedzīvotāja, uz kādu notikumu tāpēc, ka mums grūtības ar brigāžu nokomplektēšanu. No rīta redz, cik darbinieku trūkst, un dienas gaitā jautājumu risina,” stāsta Roshofs.

Ātrās palīdzības brigādē ir trīs darbinieki – brigādes vadītājs, otrs mediķis un operatīvā transportlīdzekļa vadītājs. Ja, piemēram, saslimst kāds no mediķiem, brigāde nevar izbraukt, kamēr nav atrasts aizstājējs. Trūkstošo kolēģi tad bieži vien meklē, zvanot arī uz dzīves vietām. Ja darbinieks no dienesta brīvajā dienā strādā citā darbavietā, tad atrast aizstājēju ir ļoti grūti.

Stāstot par iespējamiem risinājumiem, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece Biruta Kleina uzsver, ka no nākamā gada paredzēts diezgan būtisks darba samaksas palielinājums. Vidēji nozarē tas varētu būt aptuveni 27%, tajā skaitā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.

Tāpat ir lielas cerības, ka nākamgad varētu izdoties risināt dienestā sasāpējušu problēmu. “Lai notiktu pēctecīga paaudžu nomaiņa, vajadzīgi apmēram 100 ārsta palīgi vai 100 personas, kas katru gadu beidz koledžas. Šobrīd ir iespēja, ka struktūrfondu nauda nākamajā gadā tiks izlietota arī ārstu palīgu neatliekamās palīdzības specializācijas apmaksai,” stāsta Kleina.

Līdz ar to vairāk ārsta palīgu varēs iegūt ceturtajā gadā neatliekamās palīdzības specializāciju un dienestam būs vairāk darbinieku. Par šo problēmu jau Latvijas Radio vēstījis – valsts apmaksā trīs gadu koledžas izglītību, taču ne ceturto studiju gadu, kurā iegūst sertifikātu. Daļa studentu šīs mācības nevar no savas algas atļauties apmaksāt. Pērn valsts finansēja astoņas vietas, savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests – 55.

Jānorāda, ka šonedēļ mediķu atalgojuma palielināšanai pievērsīsies Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti