Aukstuma radīto veselības problēmu dēļ ik dienu palīdzība tiek sniegta aptuveni pieciem cilvēkiem, un februārī kopumā tie bijuši 150 cilvēki.
“Ātrās palīdzības” pārstāve pastāstīja, ka īpaši mediķus satrauc gados vecāki cilvēki, kuri dzīvo vieni. Bieži tie ir cilvēki laukos, kuri mēdz aiziet uz šķūnīti pēc malkas, bet pakrīt un nespēj atgriezties mājās, noguļot ārā pat vairākas stundas. Līdzīgā situācijā mēdz nonākt seniori atdzisušajos dzīvokļos.
Tāpēc mediķi aicina tuviniekus parūpēties par gados vecākiem radiniekiem, lai lielā salā būtu mazāk risku.
Otra riska grupa ir cilvēki alkohola reibumā, un tie ne vienmēr ir cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas. Alkoholiskie dzērieni rada mānīgu iespaidu, ka cilvēkam ir silti, taču apsaldējumus var gūt dažu desmitu minūšu laikā, aizmiegot laukā, pastāstīja Bukša.
Taču uzmanīgiem aukstajā laikā jābūt visiem iedzīvotājiem. Piemēram, slimnīcā nogādāts kāds vīrietis, kurš ārā strādājis visu dienu un nav pamanījis, ka apavi ir mitri un pārāk cieši.
VIDEO: Ko darīt, ja gūti apsaldējumi?
Visbiežāk cilvēki apsaldē ausis, degunu, kāju un roku pirkstus. Pirkstus apsaldē, jo tie cimdos vai apavos ir pārāk cieši saspiesti, līdz ar to tiek mazāk apasiņoti, proti, mazāk uzsildīti.
