Rīgā ir vislielākā ātrās palīdzības brigāžu noslodze, un diennaktī mediķiem nākas doties pat uz divdesmit izsaukumiem. Šogad vairākiem simtiem dienesta darbinieku palielināts atalgojums, taču pieaugums ir neliels un ne visus spēj noturēt dienestā.
Ātrās palīdzības jeb Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadība atzīst, ka darbinieku pašlaik trūkstot arī tādēļ, ka no šī gada janvāra vairāk nekā 100 darbinieku devušies izdienas pensijā.
“Rīgā ir traki tas, ka reizēm tu no rīta kā sauc braukt, tā nākamajā rītā izkāp ārā no tās mašīnas. Nu, protams, mums ir obligātās pusdienas, vakariņas,” stāsta Aigars, kura vārds pēc viņa lūguma ir mainīts.
Ar neatliekamās palīdzības dienesta ārsta palīgu Latvijas Radio tiekas dienā, kad viņam nav dežūras. Darba dienā jaunais vīrietis teic, ka nevar atvēlēt laiku pat desmit minūšu garai sarunai, kas izteikti raksturo darba intensitāti ātrajā palīdzībā Rīgā.
“Ja strādā Rīgā, tad pa diennakti var būt 20 izsaukumi, 21 izsaukums, kad mēs no tās mašīnas neizkāpjam. Arī ārpus Rīgas sanāk braukt, mūsu gadījumā tas ir Stopiņu novads, tā ir Ogre, mēs braucam arī uz Pārdaugavu. Stipri dažādi,” stāsta ārsta palīgs.
“Ir tādi mierīgie izsaukumi, un ir izsaukumi, kur tu atbrauc un nesaproti, no kura gala vispār klāt ķerties tam visam. Tā kā viegli nav. Darbinieku rotācija ir milzīga,” atklāj Aigars.
Lielajās pilsētās brigādes dodas vidēji uz 15 - 16 izsaukumiem diennaktī, un salīdzinoši mierīgāks režīms ir ārpus republikas nozīmes pilsētām. Diennaktī ātrā palīdzība saņem vidēji 1000 izsaukumu, no kuriem puse un pat vairāk ir Rīgā.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības Rīgas reģiona arodorganizācijas vadītājs Genādijs Rusanovs apliecina, daļai darbinieku darbs ātrajā palīdzībā ir aicinājums, bet daļai vien iespēja piepelnīties paralēli studijām universitātē.
“Daudzi grib arī turpmāk saistīt savu darbu ar NMPD, bet daudzi to uzskata kā pagaidu darbu,” saka Rusanovs.
Turklāt daļa darbinieku bez obligātajām dežūrām cenšas piepelnīties papildus, piemēram, dežūrējot masu pasākumos, par kuriem maksājot vairāk nekā ikdienā. Vēl daļa piestrādā arī „Veselības centra 4” neatliekamās palīdzības brigādēs. Pārslodze un salīdzinoši nelielais atalgojums - ārsta palīgam ap 600 eiro "uz papīra" - ir pamatā kopumā bēdīgajam noskaņojumam.
“Es domāju, ka diez vai cilvēki ir apmierināti, ņemot vērā lielo kadru trūkumu un to, ka no valsts budžeta mediķu atalgojumam tiek tērēts tik maz līdzekļu,” saka Rusanovs.
Rusanova teiktajam piekrīt arī dienesta direktore Sarmīte Villere. Šis bijis pirmais gads, kad vienlaikus nedaudz palielinātas mediķu algas un pieejama iespēja doties izdienas pensijā.
“No 1.janvāra stājās spēkā Izdienas pensiju likums, un tā kā ļoti daudzi kolēģi iekļāvās šajā izdienas pensijas saņēmēju lokā, tad viņi arī izmantoja to situāciju un devās izdienas pensijā. Kopā vairāk nekā 100 darbinieki dienestā un liela daļa, protams, Rīgā, jo ļoti daudzi mums bija pieredzējuši, ar lieliem darba stāžiem kolēģi,” atzīst Villere.
Lai atlikušos darbiniekus noturētu, nepieciešams adekvāts atalgojums. Tāpēc papildu finanses dienests meklē arī savā budžetā, reizi gadā izmaksājot motivējošas prēmijas.
“Šobrīd ir tā, ka darbinieki, lai nopelnītu, kas viņiem dzīvē ir nepieciešams, viņi strādā pagarināto normālo darba laiku, tātad nevis 160 stundas, bet 240 stundas mēnesī. Ilgstoši tā strādājot, protams, ka darbinieki nogurst, izdeg. Mēs jau pagājušajā gadā izmaksājām darbiniekiem tā saucamās motivējošās prēmijas un šogad gada beigās mēs plānojam to pašu, un tā kā mēs esam iekšēji zināmu summu ietaupījuši, tad arī motivācijas piemaksas mēs gada beigās plānojam izmaksāt,” skaidroja dienesta vadītāja.
