Tāpat kā sēņotājiem ir savas iecienītākās vietas, tā arī kāpu izbraukātājiem, spriež Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģiona direktora vietnieks Raitis Čakstiņš. Visvairāk šādus gadījumus fiksē dabas parka „Pape” teritorijā un Ventspils apkārtnē. Pēdējais gadījums Kolkas pusē liecinot, ka satikušies tie, kuri spiesti atrasties dabā biežāk nekā parasti:
„Dabā atrodas dažādi sabiedrības locekļi, kuri izvēlas atpūtu, ko dod attālinātais darbs jeb nepieciešamība atturēties no pilsētas. Aktīvi ar kājām un citiem līdzekļiem. Te arī radusies šī sadursme, kad motorizētais ir šķērsojis ceļu, tāpēc šī sūdzība ir radusies.”
Piekrastes mežos šajā krīzes periodā apmeklētāju skaits tikai pieaug, iespējams, tieši cilvēku modrība un klātesamība var palīdzēt mazināt kāpu izbraukātāju patvaļu.
„Es ieteiktu visiem, kurus interesē šādu pārkāpumu novēršana: gandrīz katram rokās ir mobilais telefons, filmējiet un sūtiet pašvaldības policijai, DAP, Valsts vides dienestam. Nevajag to darīt pēc dienas vai divām, bet tas ir jādara nekavējoties,” mudina Raitis Čakstiņš.
Nīcas pašvaldības policijas priekšnieks Guntis Grantiņš stāsta, ka tieši pavasaris, kamēr vēl nav parādījušies odi, ir īstais brīdis, kad pārkāpēji pārvietojas ar motocikliem Papes dabas parkā. Notvert pārkāpējus neesot viegli, turklāt viņi mēdzot braukt agri no rītiem.
„Ar viņiem ir tā kā ar suņiem: ja paziņo, ka ir klaiņojošs suns, tad, kamēr mēs aizbraucam, viņš tur vairāk nav, tāpat ir ar motociklistiem. Bieži atbrauc lietuvieši un pat no Polijas atbrauc ar mašīnām un uzkrāmētiem motocikliem. Viņi tur izkrāmējas, izbraukā visu, atkal uzkrāmējas un aizbrauc. Mēs gribam noķert to mašīnu. Viņi gan to mašīnu bieži atstāj Rucavas pusē, bet trako pa Nīcas pusi. Viņi to robežu nezina, bet mēs to zinām; mēs esam juridiski tiesīgi [rīkoties] tikai savā pusē, bet mēs varam kaut ko darīt arī kopā,” klāsta Grantiņš.
Kopīgi reidi ir bijuši, iesaistot arī atbildīgās organizācijas, tomēr policijas pārstāvis uzskata, ka sodi par šādiem pārkāpumiem esot pārāk niecīgi. Sods par kāpu izbraukāšanu svārstās no 30 līdz 140 eiro.
„Lietuvieši, kuri mērķtiecīgi atbrauc, viņiem tā ir kā biļete, kuru var arī nenopirkt, bet, ja noķer, viņš nopērk biļeti par 140 eiro un vienkārši aizbrauc. Tie sodi ir par mazu, tas nav nekas, īpaši domājot par motociklistiem, kuri rupji to dara. Nerunājot par tiem, kuri ar vieglo auto iebrauc Papes dabas parkā tuvāk pie kāpām. Daudzi autovadītāji, kuri ozola lapiņu neatšķir - ir arī informatīvas zīmes -, bet noparkojas un iet sauļoties. Tāds pats sods ir arī motociklistiem,” saka Grantiņš.
Rucavas novada domes izpilddirektors Edgars Bertrams spriež, ka tieši cilvēku aktīvā pārvietošanās pa mežiem un piekrastes kāpām varētu mazināt pārkāpēju skaitu:
„Staigā arvien vairāk; kur cilvēki, tur arī nevēlas gonkot. Viņiem paliek mazāk vietas, kur to darīt, baidās, ka ieraudzīs, nofilmēs, un neviens nepatikšanas negrib.”
Cilvēkiem būtu jāsaprot pavisam vienkāršas lietas.
„Jebkura pārvietošanās Latvijā ārpus ceļa ir ierobežota, un tai nav jābūt īpaši aizsargājamai teritorijai. Nevar braukt pa meža zemsedzi, bet tikai pa pašvaldības, uzņēmumu vai valsts ceļiem, turklāt ar reģistrētiem mehāniskajiem transporta līdzekļiem – vienalga, vai tā ir automašīna, kvadricikls vai motocikls,” uzsver DAP pārstāvis Raitis Čakstiņš.
Dabas aizsardzības pārvalde iesaka cilvēkiem izmantot ''Latvijas Valsts mežu'' izveidoto lietotni LVM GEO, kas ļauj ne tikai orientēties dabā, bet arī labi redzēt, kur ir braucams ceļš un kur tāda nav.
