Viņa projekti Latvijā, tai skaitā nekustamā īpašuma jomā, tiks “iesaldēti”. Latvijas Iekšlietu ministrija (IeM) neatklāja iemeslus, kāpēc uzturēšanās atļauja anulēta.
Koncerns GazEnergoStroj
Krievijas holdings, sastāv no vairāk nekā 40 uzņēmumiem
Gada apgrozījums aptuveni miljards eiro
Pamatdarbība – koģenerācijas staciju projektēšana un būvniecība
Viens no galvenajiem partneriem – “Gazprom”
No plašākiem komentāriem kompānijas preses dienestā atteicās.
Čerņins darbību Latvijā uzsāka pirms sešiem gadiem, krīzes laikā iegādājoties vairākus desmitus māju “Salienas” ciematā. Vēlāk viņš šīs mājas pārdevis saviem partneriem Krievijā.
Pēc tam Čerņins uzsāka vēl trīs projektus, viens no tiem ir “Jurmala Lake Club” Babītē, kuru medijos devēja par “miljonāru ciematu” un kuru bija plānots nodot ekspluatācijā šī gada beigās.
2013.gadā Černiņs no SEB bankas struktūrām iegādājies vēl 2009.gadā bankrotējošo Valmieras gaļas kombinātu “Trials”, plānojot kombināta teritorijā uzbūvēt tehnoloģisko parku četrām inovatīvām ražotnēm. Taču pērn šis projekts tika apturēts – Čerņins kā vienu no iemesliem minēja problēmas ar pieeju Eiropas Savienības (ES) fondiem, bet gaļas kombināta darbības atsākšana tika atlikta saistībā ar ES un Krievijas savstarpējām sankcijām.
Ar Latviju Čerņinu saista arī ģimenes vēsture – pagājušā gadsimta divdesmitajos gados viņa vecvecmāmiņa emigrēja uz Krieviju no Daugavpils, iespējams, tādēļ 2013.gadā Čerņinu uzaicināja piedalīties “Pasaules latviešu forumā”, kurš sākotnēji rīkots ar Ekonomikas ministrijas atbalstu. Toreiz viņš kopā ar citiem foruma dalībniekiem piedalījās arī Valsts prezidenta Andra Bērziņa rīkotajā pieņemšanā.
Iekļaut Čerņinu “melnajā sarakstā” nolēma iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība").
Persona non grata
Dažreiz par iekļaušanu “melnajā sarakstā” paziņo publiski,
Bet visbiežāk to nepublisko, paziņojot tikai pašai personai.
Parasti “melnajā sarakstā” iekļauj uz noteiktu laiku.
Pašlaik Latvijā iebraukšana liegta aptuveni 5000 cilvēku,
Sarakstā vairāki Krievijas politiķi – Vladimirs Žirinovskis, Genādijs Zjuganovs, Viktors Alksnis, Eduards Ļimonovs.
Pērn ārlietu ministrs liedza iebraukšanu valstī arī dziedātājiem Josifam Kobzonam, Valērijai un Oļegam Gazmanovam.
Saskaņā ar likumu ministrs var iekļaut personu “melnajā sarakstā”, balstoties uz kompetentu dienestu atzinumu. Ministra lēmums ir administratīvais akts, kuru var apstrīdēt Austākās tiesas Senātā. Ja lēmums pieņemts, balstoties uz drošības dienestu izlūkošanas datiem, to var apstrīdēt ģenerālprokuroram, kura lēmums tad ir galīgs.
Arī Ārlietu ministrija atturējās komentēt, kāpēc Čerņinam liegta iebraukšana Latvijā.
Rus.lsm.lv atzīmē, ka Čerņins pērn jūnijā kļuvis par Krievijas Sabiedriskās palātas locekli un palātas ekoloģijas un vides aizsardzības komisijas vadītāju. Šī palātā tiek ievēlēta uz trīs gadiem, tā ir platforma varas iestāžu un sabiedrības sadarbībai.
Toreiz viņš intervijā laikrakstam “Biznes&Baltija”, komentējot situāciju Ukrainā un Krimas aneksiju paziņojis, ka, viņaprāt, Ukraina nekad nav bijusi vienota valsts, un austrumu un rietumu reģionu mentalitāte atšķiras, un šo reģionu iedzīvotāji, “maigi sakot, viens otru nemīl”. “Bet tagad tas tik stipri atklājās, ka pat negribas domāt, pie kā tas var novest,” toreiz laikrakstam paudis Čerņins.
Šajā intervijā viņš arī atzinis, ka pēc Krimas aneksijas attieksme pret viņa biznesu Latvijā mainījās. “No zviedru bankām parādās jautājumi, kurus pirms Krimas neuzdeva. Par manu attieksmi pret Krimu, it kā, lai noskaidrotu kaut ko par maniem investīciju projektiem Latvijā,” stāstījis Čerņins.
Viņš gan uzsvēris, ka viņa bizness Latvijā nav saistīts ar Krievijas politiku un viņam vienmēr bijuši demokrātiski liberāli uzskati, “bet apspriest ar baņķieriem savus politiskus uzskatus es negrasos”.
Viņš jau toreiz sacīja, ka gadījumā, ja ģeopolitiskā situācija ietekmēs attieksmi pret Krievijas investoriem tikai tāpēc, ka viņi ir no Krievijas, “tad mēs laikam iesim prom no šiem projektiem” .
