Viņš stāstīja, ka barikāžu nedēļā TV žurnālisti praktiski dzīvoja televīzijas ēkā, jo darbojās 24/7 režīmā, nepārtraukti nodrošinot informāciju par jaunākajiem notikumiem.
"Tā nedēļa jau patiesība bija, no vienas puses, tāda it kā drošības nedēļa, no otras puses – tā bija ārkārtīga mīlestības nedēļa.
Man liekas, ka tādu mīlestību, kā tanī nedēļā [izrādīja] cilvēks pret cilvēku.. Tajā skaitā visi žurnālisti, kas bija.. Tas ir neizmērojami, absolūti neizmērojami. Bet, protams, tā 20. janvāra nakts bija liktenīga un šausmīga," stāstīja bijušais žurnālists.
Viņš atzina, ka viņam personīgi grūtākais moments bijis brīdis, kad viņš uzzinājis par operatora Andra Slapiņa bojāeju un tas bija jāpaziņo TV ēterā.
"Manā dzīvē televīzijas kadrā šausmīgāka momenta nav bijis. (..) Es Andri ļoti labi pazinu, mēs dzīvojām blakus un bieži vakaros pļāpājām, un es to nevarēju pateikt (..)," atzina Rubenis. "Tā nedēļa, no vienas puses, bija šausmīga, bet, no otras puses, ļoti, ļoti skaista, lai cik dīvaini tas nebūtu un neizklausītos.
Cilvēku attieksme, cilvēku mīlestība pret citiem cilvēkiem, pret savu valsti – tas bija kas nepieredzēts pēc visa padomju laika," sacīja Rubenis.
KONTEKSTS:
1991. gada janvārī, pēc Padomju armijas un iekšlietu vienību uzbrukuma Viļņas TV centram, barikādes tika būvētas arī Rīgā. Tolaik 50 tūkstoši cilvēku ilgāk nekā nedēļu aizstāvēja pirms nepilna gada atjaunoto Latvijas neatkarību. Barikādes uzbūvēja no betona blokiem, kā arī novietoja smago tehniku ap stratēģiski svarīgām vietām – Augstāko Padomi, Ministru Padomi, Latvijas Radio Doma laukumā un televīzijas centru Zaķusalā.
20. janvārī pirms 32 gadiem pie Iekšlietu ministrijas apšaudē dzīvību zaudēja pieci cilvēki, bet citi guva ievainojumus. Pateicoties plašajai sabiedrības iesaistei, neatkarības pretinieku mēģinājums pārņemt varu izgāzās.
