Kalniete sacīja, ka Latvija pati izcīnīja savu neatkarību, un tie, kas apgalvo, ka tas ir tāpēc, ka tā lemts Maskavā, Vašingtonā vai Berlīnē, kļūdās. Atslepenotie Vācijas arhīva dokumenti skaidri apliecina, ka pirms vairāk nekā 30 gadiem ne toreizējam Vācijas kancleram Helmūtam Kolam, nedz ASV prezidentam Džordžam Bušam (senioram) un Francijas prezidentam Fransuā Miterānam nebija vajadzīga ne PSRS sabrukšana, ne Baltijas valstu neatkarība.
"Tā ir mūsu uzvara, un tas ir iespēju loks, ko mēs izmantojām, nebaidoties ne no starptautiskā viedokļa, ne ko kāds mums teiks. Mēs darījām tā, kā uzskatījām to par pareizu," sacīja Kalniete.
Jautāta par to, kas ir un kas nav Latvijai izdevies 32 gados, Kalniete teica: "Izdevies ir daudz vairāk, nekā neizdevies".
Pēc politiķes sacītā, Baltijas valstis salīdzinājumā ar pārējām bijušajām PSRS valstīm ir veiksmes stāsts. "Visur citur ir problēmas, kas galvenokārt ir saistītas ar attiecībām ar Krieviju. Mēs esam NATO patvērumā, mēs esam daļa no pasaules spēcīgākās ekonomiskās alianses [Eiropas Savienības]," sacīja EP deputāte.
Viņa pauda pārliecību, ka Latvija tagad var justies droši, īpaši pēc pēdējiem NATO lēmumiem un jūnijā vēl gaidāmā samita. "Jo, ja līdz šim Baltijas valstīs bija izvietotas aizsardzības grupas, tad turpmāk šeit tiks izvietota pastāvīga karaspēka brigāde ar visu tai pienākošos tehniku. Tā ir pilnīgi jauna pieeja NATO austrumu robežu aizsardzībai," sacīja politiķe.
EP deputāte arī norādīja, ka saistībā ar Krievijas karu Ukrainā gaidāmas lielas ģeopolitiskas un politiskas pārmaiņas. "Tāpēc, ka šobrīd ikvienam Eiropā ir jāsaprot tas, ko mēs saprotam Latvijā, –
Ukraina karā nedrīkst zaudēt, Ukrainai karā ir jāuzvar, jo, ja Ukraina zaudē un Krievija uzvar, tad Eiropa ir zaudējusi, un mēs turpmāk dzīvojam nemitīga apdraudējuma spriegumā.
Un ir jādara viss, piegādājot Ukrainai smagos ieročus, palīdzot tās kara ekonomikai ar lielām finanšu injekcijām, lai Ukrainas valdība varētu saviem iedzīvotājiem nodrošināt dzīvei nepieciešamo. Bet, kas ir pats ir svarīgākais – mums ir jāaptur Krievija ar stingrām sankcijām. Un šeit runa ir par [sankcijām Krievijas] oglēm, naftai, gāzei un kodoldegvielai," sacīja Kalniete. "Jo ilgāk nauda tecēs Kremļa koferos, jo vairāk Kremlim būs naudas, lai varētu finansēt savu kara mašīnu, un karš ieilgs."
Arī Kalniete, tāpat kā virkne esošo un bijušo valsts līderu, uzskata, ka Uzvaras parkā esošais piemineklis ir jānojauc, jo tā ir viena no vietām, kur "tiek kopta putiniskā identitāte".
"Šis piemineklis gadu desmitiem ir ap sevi koncentrējis [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina ''nemirstīgo pulka'' ideoloģijas atbalstītājus un faktiski audzinājis jaunu paaudzi.
Un šis ir tas brīdis, kad piemineklis ir jānojauc. Jo tā nav Latvijai lojāla identitāte, ko šis piemineklis palīdz veidot, tā ir Latvijai faktiski naidīga un bīstama ideoloģija,"
teica EP deputāte, norādot – Otrā pasaules kara upuru tuviniekiem ir tiesības pieminēt karā bojāgājušos, taču ne tā, kā tas ik gadu līdz šim noticis 9. maijā šī pieminekļa pakājē.
