"Patlaban izskatās, ka šī ideja tiek nomainīta. Mēs meklējam labākos risinājumus, bet pašlaik LI paliek esošajā statusā, proti, tā ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas atrodas ārlietu ministra pārraudzībā. Uzdevumus, kas LI ir uzticēti, var veikt arī šajā statusā," sacīja Timermane-Moora.
LI vadītāja pastāstīja, ka pagaidām iestāde paliek esošajā statusā, jo nav tik daudz resursu, lai mainītu statusu un veiktu ikdienas darbu. Tāpat Timermane-Moora apstiprināja, ka kopš brīža, kad izskanēja ideja par LI pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA), daudz ir mainījies.
"LIAA ir jauna vadība, un es neesmu dzirdējusi, ka šī ideja tiek uzturēta. Šobrīd par to nav runas. Pievienošana vai apvienošana vairāk ir tāds teorētisks jautājums," norādīja Timermane-Moora.
Pagājušajā gadā LI lūdza nākamā gada budžetā piešķirt 69 000 eiro. LI vadītāja pastāstīja, ka papildu finansējums caur Ārlietu ministriju ir saņemts. "Piešķirto finansējumu nevar uzskatīt par piederošu LI. Jāsaprot, ka patlaban mēs runājam par valsts ārējā tēla koordinēšanu un koordinētu virzību. Nav runas par pašu institūciju," teica Timermane-Moora, norādot, ka iestādes gada pamatbudžets ir 93 000 eiro.
Viņa pavēstīja, ka LI budžets nebija mainījies aptuveni desmit gadus un tas bijis ar paredzamu deficītu.
"Mēs gribam attīstīt vietni "Latvija.eu". LI pārstāv Latviju arī Eiropas Savienības (ES) Nacionālo kultūras institūtu apvienībā (EUNIC), kas ir galvenais sadarbības partneris ES Ārējās darbības dienestam. Tās ir vajadzības, kurām bija apņemšanās, bet nebija finansējuma. Tagad finansējums ir un mēs strādājam ar to ļoti pārdomāti," sacīja Timermane-Moora.
Runājot par LI galvenajiem darbības virzieniem 2020. gadā, Timermane-Moora norādīja, ka LI aktīvi darbojas divos virzienos - virtuālajā un reālajā vidē. "Tuvākajās dienās mēs saslēgsimies ar "eng.lsm.lv", kas kļūs par oficiālo Latvijas ziņu lenti angļu valodā," pastāstīja LI vadītāja. Tāpat notiks dažādi pasākumi, proti, Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas trīsdesmitā gadadiena, kas notiks 4. maijā. "Mēs runāsim arī par citiem vēsturiskiem notikumiem, piemēram, Latvijas un Krievijas miera līgumu," sacīja Timermane-Moora.
Tomēr kā nozīmīgāko darbu Timermane-Moore nosauca institucionālo koordinēšanu valsts tēla jautājumā. "Mēs mēģinām apzināt vajadzības, kādas ir institūcijām, kas strādā ar starptautiskiem partneriem. Zināmā mērā valsts tēls ir valstisks pakalpojums gan uzņēmējiem, gan institūcijām," sacīja LI vadītāja, vēršot uzmanību uz to, ka patlaban notiek cieša sadarbība ar Ekonomikas ministriju pie valsts ekonomiskā tēla veidošanas un attīstīšanas.
Pagājušā gada aprīlī Ministru kabineta komiteja skatīja jautājumu par Latvijas Institūta statusa maiņu, tomēr nekādu lēmumu nepieņēma, jo ministri vienojās, ka pirms tam ir jādiskutē par to, kā veidot vienotu valsts tēlu.
