Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Eksakto un dabaszinātņu studijās budžeta vietas paliek brīvas

Panorāma

Panorāma

Meklēs risinājumu bēgļu mājokļu apmaksai

Atliek lēmumu par pabalsta piešķiršanu patvēruma meklētājiem mājokļa izīrēšanai

Valdības komiteja pirmdien, 6.jūnijā, nolēmusi atlikt priekšlikuma par vienreizēja pabalstu 200 eiro apmērā bēgļiem un personām, kuras ieguvušas alternatīvo statusu mājokļa pirmās īres iemaksas vai garantijas segšanai. 

Ideja par vienreizēju 200 eiro mājokļa pabalstu pirmā un pēdējā mēneša īres apmaksai, pieder Ekonomikas ministrijai (EM). Tās darbinieku ieskatā, 100 eiro mēnesī esot adekvāta summa dzīvokļa noīrēšanai Rīgā vai citās lielākajās pilsētās.

Iecere par vienreizēja pabalsta 200 eiro apmērā izmaksu patvēruma meklētājiem ierosināta, lai veicinātu patvēruma meklētāju veiksmīgāku integrāciju Latvijas sabiedrībā un palīdzētu tiem nodrošināties ar savu mājokli.

Pabalstu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem būtu jāizmaksā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), kas šai idejai nepiekrita.

Tiesa, EM pārstāvis Mārtiņš Auders atzinis, ka, vēloties veicināt patvēruma meklētāju iesaistīšanos darba tirgū, sākotnējā iecere paredzēja, ka pabalsta vietā ir bijis plānots aizdevums, tomēr secināts, ka aizdevumu administrēšanu izmaksātu pat dārgāk, nekā pabalsts.

“Neviens no šiem nevalstiskā sektora pārstāvjiem neizrādīja interesi par šādu kredītu izsniegšanu. Mēs arī izvērtējām iespēju, ka valsts institūcijas izsniegtu šādu aizdevumu. Mēs aptaujājām Valsts kasi un “Altum” un noskaidrojām, ka faktiski šāda aizdevuma administrēšana, izsniegšana un pēc tam atgūšana izmaksātu vairāk, nekā pabalstos izsniedzamās summas,” skaidroja Auders.

Par galveno klupšanas akmeni priekšlikuma virzībā tomēr kļuva pašvaldību iebildumi.  Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Aino Salmiņš norādīja, ka faktiski šis priekšlikums nozīmē to, ka valsts iestādes ar šo priekšlikumu atbrīvo vietu uzturēšanās centrā "Mucenieki" un iespējamo vēlāko sociālo problēmu risināšanu uzkrauj pašvaldībām.

Pašvaldības uztrauc šāda pieeja, jo tās nevar nodrošināt dzīvojamo platību uz citu cilvēku rēķina, norādīja Salmiņš.

Pašvaldību iebildumiem pievienojās arī premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība), kurš ierosināja, ka lēmuma pieņemšana uz mēnesi ir jāatliek, un šajā laikā arī jāuzsāk aktīvas sarunas ar citām organizācijām, piemēram, Darba devēju konfederāciju, par iespējām īstenot jau plašākus patvēruma meklētāju integrācijas pasākumus.

Premjers aicināja atlikt lēmumu par pabalstu un pieaicināt VARAM, Labklājības ministriju, Pašvaldību savienību, darba devējus un Sarkano krustu, un pēc mēneša nākt ar kopēju risinājumu, nevis tikai piešķirt vai nepiešķirt pabalstu.

Pašvaldību savienības aplēses liecina, ka iecerētā īres naudas atbalsts nodrošinātu tikai patvēruma meklētāju iespējas noīrēt salīdzinoši nelielus mājokļus pašvaldībās, kas atrodas attālāk no Rīgas, savukārt vienlaikus var negatīvi ietekmēt arī patvēruma meklētāju iespējas atrast sev piemērotu darbu.

Sludinājumu portālos par 100 eiro mēnesī Rīgā var noīrēt tikai istabas vai dzīvoklīšus graustos. Dzīvokļi par šādu cenu parādās 100 un vairāk kilometru attālumā no galvaspilsētas.

"Ģimenes parasti izvēlas divistabu trīsistabu dzīvokļus to cena svārstās no 230 līdz 280 eiro mēnesī. Reālai gala cenai jāpieskaita vēl vismaz 80 eiro komunālie un citi maksājumi," norādīja “Latio” Klientu apkalpošanas daļas vadītājs Aldis Riekstiņš.

Pašvaldību pārstāvji baidās, ka valdība pat palielinot vienreizējos mājokļa pabalstus negrasās nopietni rūpēties par bēgļu un alternatīvā statusa saņēmēju iekļaušanu sabiedrībā, uzveļot to pašvaldībām.

"Ar pabalstu ir doma izdabūt ārā no "Muceniekiem" un pārējos sociālos jautājumus atstāt pašvaldību ziņā. Tā no valdības puses ir liela bezatbildība, jo, ja cilvēkam, neatkarīgi no ādas krāsas un ticības, nav mājokļa un iztikas līdzekļu, Rīga un Pierīga var reāli tikt apdraudētas," lēsa Salmiņš.

Rīga jau gatavojas tam, ka vairums bēgļa statusu ieguvušo paliks tieši galvaspilsētā. Pašvaldībā izveidots īpašs koordinācijas centrs, kas risinās patvēruma meklētāju problēmas. Pagaidām tam apstiprināts nolikums un pieņemti divi darbinieki, kuri apzina darba lauku. 

 Jau vēstīts - lai veicinātu bēgļu un personu, kuras ieguvušas alternatīvo statusu, integrēšanos Latvijā, EM rosināja ieviest vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā mājokļa pirmās īres iemaksas vai garantijas segšanai.

Latvija paudusi gatavību brīvprātīgi uzņemt 531 patvēruma meklētāju, kas atrodas Itālijā un Grieķijā. 

Sākotnējais Eiropas Komisijas plāns paredzēja arī pārvietot aptuveni 54 000 bēgļus, kuri atrodas Ungārijā. Taču Ungārija balsoja pret obligātajām bēgļu sadales kvotām,  šīs kvotas liktenis pagaidām nav skaidrs. No Ungārijas uz Latviju bija plānots pārvietot vēl 237 cilvēkus. Līdz šim Latvijā ieradušies 23 cilvēki, pirmie jau ir ieguvuši alternatīvo statusu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt