Likuma par "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" grozījumus sagatavojis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Biroja ieskatā, triju gadu laikā tiesvedībai starp valsti un komersantu vajadzētu noslēgties, tāpēc rosināts noteikt šādu ierobežojumu.
Finansiāli kompensēt ierēdņiem uzliktos ierobežojumus pēc darba pamešanas valsts pārvaldē nav plānots. Premjers gan pieļauj – grozījumu tālākajā vērtēšanā tas var mainīties.
"Šāda situācija tika saņemta no dažādām valsts institūcijām, jo tā ir diezgan simptomātiska parādība, jo atlīdzība privātā sektorā ir bijusi lielāka nekā valsts sektorā, un attiecīgi tas bija vilinājums šīm personām, kas pārstāvēja valsti un pārstāvēja valsts argumentus, pāriet pie pretējās puses vai nu darbā, vai ieņemt amatus attiecīgi," skaidroja KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča.
“Šī norma novērstu korupcijas riskus, ka personas, kas pārstāv valsti, varētu kaut kādā veidā ieinteresēt nākotnē nonākt pretējā pusē, labāk atalgotā, iespējams. Tas ir kā preventīvs instruments šādu situāciju novēršanai,” skaidro Jurča.
Visvairāk privātās kompānijas savā pusē vēlas pārvilināt ierēdņus, kuri pārstāv vai iepriekš pārstāvējuši valsts intereses tiesvedībās ar pašu uzņēmumu. Algas, nostājoties valstij pretējā pusē, ir krietni lielākas.
Šādi pirms trim gadiem amatu mainīja Valsts kancelejas jurists Ivars Mēkons, kļūdams par advokātu biroja darbinieku, kas pārstāvēja bijušos energokompānijas “Winergy” īpašniekus tiesvedībā ar valsti. Līdzīgi rīkojās arī bijusī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane - viņa kļuva par “Latvijas gāzes” padomnieci juridiskajos jautājumos brīdī, kad uzņēmuma akcionāri pieļāva arbitrāžu pret valsti sāktās gāzes tirgus atvēršanas dēļ. Šādus gadījumus Valsts kancelejā var saukt vēl un vēl. Vai tādējādi jau radušies zaudējumi, gan nav zināms.
“Mēs redzam, ka gadījumi, kad amatpersonas, kuras pārstāv valsti un pēc kāda laika tiek nodarbinātas šajos uzņēmumos, notiek, un tāpēc šis KNAB ierobežojums pret to ir vērsts,” skaidro kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.
Ministru kabineta komiteja gan pirmdien vēl nevirzīja likuma grozījumus izskatīšanai valdībā, jo valdības partneriem bija dažādi tehniska rakstura iebildumi par tajos ietvertajām detaļām.
Ministriem bija domstarpības par grozījumos iekļauto radinieku definīciju, kurā plānots iekļaut arī svaiņus.
Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) stāsta, ka pie grozījumiem komiteja atgriezīsies divu vai trīs nedēļu laikā. Viņš uzsver, ka šobrīd nepastāvot būtisku strīdu par vajadzību aizliegt amatpersonām uzreiz pēc darba valsts pārvaldē strādāt uzņēmumos, pret kuriem tiesājusies valsts.
"Šobrīd Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs kopā ar praktiķiem ir izvērtējis, kā tas praktiski var darboties. Cilvēku jau arī nevar pilnībā ierobežot tāpēc, ka viņš ir strādājis valsts pārvaldē. Iespējams, šis ir labs kompromiss. Daļa saka, ka tas būtu divu gadu jautājums, un trešais gads savukārt ir arguments tikai tāpēc, ka tiesas ir garas.
Es pieņemu, ka šobrīd neiet vairs sarunas - būs vai nebūs, atbilde ir būs, bet jautājums ir par termiņu," teica Kučinskis.
