Kopš 26. marta NEPLP ir tiesības sabiedrisko mediju raidījumus nodot bezatlīdzības lietošanā citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uz ārkārtējas situācijas periodu.
Pēc komercmediju pieprasījuma NEPLP ir devis atļauju sabiedrisko mediju satura lietošanai jau septiņiem komerciālajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas vēlas pārraidīt Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio ziņas un informatīvos raidījumus latviešu valodā un LTV7 un LR4 ziņas un informatīvos radījumus mazākumtautību valodās.
Šādas tiesības ir piešķirtas SIA “Dautkom TV”, SIA “Divu krastu radio”, SIA “Ef-Ei”, SIA “Pirmais Baltijas kanāls”, SIA “Rēzeknes radio”.
“Rīga TV24” un “Re:TV” ir piešķirtas tiesības uz Latvijas Radio ziņu un informatīvo saturu, kas veidots multimediāli.
Iepriekš mediju vidē pauda bažas, ka no šāda soļa ieguvēji būtu arī Kremļa propagandisti. LTV paudusi īpašas bažas par LTV7 ziņu nodošanu krieviski raidošajam “Pirmajam Baltijas kanālam”, jo tā īpašnieki tiek izmeklēti par sankciju sarakstā iekļautā Krievijas miljardiera Jurija Kovaļčuka atbalstīšanu, kā arī kanāls ir konkurents reklāmas tirgū. Plānots, ka “Pirmais Baltijas kanāls” jau piektdienas, 27. marta, vakarā sāks pārraidīt LTV veidotās ziņas krievu valodā.
Savukārt NEPLP loceklis Jānis Eglītis paziņojumā medijiem norāda, ka ir būtiski nodrošināt iespējami plašu Latvijas iedzīvotāju, ieskaitot mazākumtautību cilvēkus, apziņošanu un informēšanu, nodrošinot aktuālas, patiesas un nesagrozītas informācijas pieejamību saistībā ar Covid-19 vīrusa radīto krīzi. “Gan LTV, gan LR ziņas un informatīvie raidījumi, kas tiek veidoti sabiedriskā pasūtījuma ietvaros, krīzes apstākļos spēj informāciju sniegt visātrāk un viskvalitatīvāk,” pauž Eglītis.
NEPLP norāda arī uz infektologa Uga Dumpja pausto, ka sabiedrības apziņošanai par nepieciešamību distancēties ir jābūt maksimāli plašai.
Tāpat NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš uzsver, ka bezatlīdzības lietošanā sabiedrisko mediju raidījumus komerciālie kanāli varēs izmantot tikai ārkārtējās situācijas laikā. "Lai arī Latvijas Televīzija un Latvijas Radio ir ļoti klausīti un skatīti mediji, lielākā sabiedrības daļa, ja skatās kopumā, vienalga patērē komercmedijus. Un tā ir cita auditorija, nekā sasniedz sabiedriskie mediji. Tādēļ šajā brīdī ar šo kvalitatīvo un uzticamo saturu mums ir jāmēģina aizsniegt pēc iespējas lielāka sabiedrības daļa. Viena no šīm daļām ir Latvijas mazākumtautības, kuras dzīvo absolūtā Krievijas un Kremļa propagandas telpā, kurā tiek stāstīts, ka Covid-19 krīze ir meli,” skaidroja Āboliņš.
Atļauja komercmedijiem izmantot sabiedrisko mediju saturu neattiecas uz LSM publicēto oriģinālsaturu, LSM.lv noskaidroja NEPLP.
