Tāpat likumdošanā cer vienkāršot atļaujas došanu izmantot savu ķermeni un orgānus pēc nāves. Bet, pats galvenais, ko uzsver transplantologi – visas publiskās diskusijas par likumu palīdz viņiem ikdienā, jo cilvēki kļūst zinošāki.
Zemeņu laikā Nikolajs labprāt gatavotu saldos ēdienus no zemenēm. Viņš ir pavārs. Taču nu jau otro gadu profesijā strādāt nevar. Četras stundas četrreiz nedēļā viņa asinis no šlakvielām hemodialīzes nodaļā tīra aparāts.
“Es jau divus gadus gaidu transplantāciju. Kā es saprotu – cik ilgi tu gaidi, tev aizvien sliktākas analīzes. Bet dakteris saka – nav tik sliktas,” stāstīja Nikolajs.
“Man bija divas donores. Mamma un māsa, bet viņas nederēja. Es ļoti gaidu. Man nav bail,” sacīja Nikolajs.
Agrāk arī viņš iebilda domai par orgānu izmantošanu pēc nāves. Slimība viedokli radikāli mainījusi.
“Ja tu nomiri, priekš kam tev nieres? Un viss cits? Tas ir forši – palīdzēt cilvēkiem! Pirms dažiem gadiem es tam teicu nē, bet tagad es, protams, esmu par to,” stāstīja Nikolajs.
Tikmēr transplantologs Jānis Jušinskis trešdien, 13.jūnijā, veicis kārtējo nieres izņemšanas operāciju, šoreiz no dzīva donora, un tā pārstādīta pacientam. Tā būs 23. nieres transplantācija šogad, tāpat pārstādītas divas aknas un trīs sirdis.
Jaunie likuma grozījumi arī liks vaicāt piederīgo domas, ja griba nebūs pausta. Bet turpmāk aizgājēja griba būs jāapstiprina ar parakstu. Tas ir jaunums.
“Tas ir viens no būtiskiem momentiem. Ka nevar no sevis kaut ko izdomāt. Līdz šim nekas nebija jāparaksta,” skaidroja Jānis Jušinskis.
Tāpat plānots mainīt vietu, kur redzama atļauja vai liegums izmantot savu ķermeni, audus vai orgānus pēc nāves. No 2020.gada 1.janvāra šīs ziņas būs iekļautas Veselības informācijas sistēmā. Tur jāpārnes arī līdz šim paustā griba. Būtiski, ka likuma grozījumi vienmēr kāpina cilvēku interesi. Un ārstiem ir vieglāk strādāt.
“Tas akcentēs uzmanību, un cilvēki vismaz padomās un informēs savus piederīgos. Līdz šim 2-3 gadījumi ir bijuši, kad tuvinieki ir informēti,” atklāja Jānis Jušinskis.
Kopš pērnā gada Latvija ir pievienojusies Eiropas Padomes konvencijai, kas paredz kriminalizēt tādus noziedzīgus nodarījumus kā nelikumīga cilvēka orgānu izņemšana un vervēšana orgānu tirdzniecībai. Tāpat konvencija uzliek par pienākumu nodrošināt caurskatāmas orgānu transplantācijas sistēmas izveidošanu un liek nodrošināt pacientiem taisnīgu pieeju orgānu transplantācijai. Arī šie aspekti iekļauti jaunajā likumā.
