Atbilstoši pašvaldības pasūtītajām aļģu sugu sastāva analīzēm ūdens paraugos, kas tika paņemti pagājušajā nedēļā un ko institūta „BIOR” uzdevumā analizēja Daugavpils Universitātes aģentūras „Latvijas Hidroekoloģijas institūts” eksperti, potenciāli toksisko zilaļģu sugu, kas iesāļos ūdeņos var producēt toksīnus, kopējā aļģu biomasā ir maz, informēja Veselības inspekcija.
Inspekcija norāda, ka situācija ar fitoplanktona aļģu savairošanos Baltija jūrā un Rīgas jūras līcī joprojām ir dinamiska un iespējama atkārtota to saskalošana arī Latvijas piekrastes pludmalēs no Baltijas jūra atklātās daļas, kur jau visu vasaru, atbilstoši ar satelītiem veiktajiem novērojumiem, notiek zilaļģu masveida attīstība.
Tāpat piekrastes ūdeņos intensīvi attīstās makroskopiskās brūnaļģes u.c. aļģes, kuru atliekas tiek saskalotas piekrastes ūdenī un arī izmestas krastā, radot iespaidu par netīru ūdeni. Tomēr tas cilvēku veselību neapdraud, norādīja Veselības inspekcija.
Pastāvot ilgstoši karstajam un sausajam laikam, zilaļģu savairošanās var notikt arī iekšzemes ūdeņos. Tāpēc inspekcija aicina pirms peldes vizuāli novērtēt ūdens stāvokli un atturēties no peldēšanās, ja ūdenī visā peldvietas akvatorijā novēro ūdens saduļķošanos un tā iekrāsošanos zaļā krāsā, kā arī netīri zilganzaļu plēvi virs ūdens un/vai aļģu saskalojumus.
Inspekcija aicina iedzīvotājus ziņot inspekcijai par šādiem gadījumiem, attiecīgā informācija arī par neoficiālajām peldvietām tiks atspoguļota inspekcijas tīmekļa vietnē.
Inspekcija atgādina, ka zilaļģes ir dabiski mikroskopiski iekšzemes un jūras ūdens organismi, bet problēmas var radīt to masveida savairošanās (t.s. ūdens „ziedēšana”), jo daļa arī pie mums sastopamo zilaļģu sugu ir potenciāli toksiskas, kas atmirstot ūdenī var izdalīt toksīnus.
Peldētājiem šie toksīni var radīt alerģiskas ādas reakcijas un acu u.c. gļotādu kairinājumu, bet mājlopi, kas tiek dzirdināti ar šādu ūdeni, var akūti saindēties un pat aiziet bojā.
Tāpat netiek izslēgta toksīnu uzkrāšanās zivīs, līdz ar to ūdeņos, kur notikusi masveida zilaļģu savairošanās, neiesaka makšķerēt un noķertās zivis izmantot uzturā.
Zilaļģu „ziedēšanu” dažādās Latvijas upēs, ezeros, ūdenskrātuvēs un periodiski Rīgas jūras līcī novēro katru gadu. Diemžēl sakarā ar klimata pārmaiņām sagaidāms, ka nākotnē šīs problēmas tikai pastiprināsies.
Aļģu masveida attīstību veicina silts un mierīgs bezvēja laiks, ūdens temperatūra virs 16°C un pietiekams daudzums barības vielu, galvenokārt slāpekļa un fosfora savienojumi, bet zilaļģes tām nepieciešamo slāpekli var fiksēt arī no gaisa. Līdz ko laiks kļūst vēsāks, vējaināks un lietaināks, zilaļģu „ziedēšana” mazinās. Atkarībā no laika apstākļiem mainās gan „ziedēšanas” intensitāte, gan ilgums.
Šūņu ezera oficiālajā peldvietā ieteikts nepeldēties
Inspekcija uzsvēra, ka potenciāli toksisko zilaļģu sugu masveida savairošanās vēl neliecina par toksīnu producēšanu un izdalīšanu ūdenī, līdz ar to piemērotie piesardzības pasākumi uzskatāmi par profilaktiskiem.
Noteikti nedrīkst peldēties, ja zilaļģu savairošanās, ko var konstatēt pēc to netīri zilganzaļās krāsas (plēves uz ūdens, saskalojumi u.c. pazīmes) konstatētas visā ūdens masā un peldvietas akvatorijā, piemēram, ezerā.
Nākošās plānveida mikrobioloģiskās analīzes 56 oficiālajās peldvietās tiks veiktas 6.un 7.augustā. Pēc šonedēļ Daugavpils pašvaldības pasūtītajām papildu analīzēm Šūņu ezera oficiālajā peldvietā, konstatēts paaugstināts mikrobioloģiskais piesārņojums, līdz ar to peldēšanās šajā ezerā līdz nākamajām analīzēm nav ieteicama.
