Saulītis LTV apstiprināja, ka viņam "izteikta neuzticība" un saista to ar politiskiem iemesliem.
Viņš uzskata, ka savu darbu veicis pēc labākās sirdsapziņas un auditoru secinājumi par RNP nepilnībām saistīti ar iepriekšējās valdes darbu.
“Es apzinos, ka tas ir tīri politisks gājiens. Es esmu savu darbu godīgi izdarījis. To, kas man bija uzdots, vienojoties ar kapitāldaļu turētāju. Ja ir kādi viedokļi... Nu, viedokļi ir viedokļi. Es neiešu tādēļ uztraukties. Katrā ziņā es savu pienākumu esmu izpildījis,” LTV sacīja Saulītis.
Viņš gan pats bija gatavojies pamest darbu ar nākamo piektdienu un piektdien no rīta iesniedzis atlūgumu, jo nav varējis sastrādāties ar Rīgas domes kapitāldaļu turētāju – pašvaldības izpilddirektori Ivetu Zalpēteri.
Saulītis par valdes priekšsēdētāju iecelts pērn novembrī, kad toreizējais Rīgas mērs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”) veicis vairākas izmaiņas pašvaldības kapitālsabiedrību - “Rīgas centrāltirgus”, “Rīgas satiksme” un “Rīgas namu pārvaldnieks” - vadībā. Līdz tam Saulītis vadīja “Rīgas satiksmes” pagaidu valdi.
Rīgas dome paziņojumā medijiem informēja, ka piektdien dalībnieku sapulcē RNP valde sniedza papildu informāciju par auditora ziņojumā konstatēto.
Kapitāldaļu turētāja, Rīgas izpilddirektora pienākumu izpildītāja Iveta Zalpētere iepriekš neguva pārliecību, ka uzņēmumā ir izdarīts viss, lai novērstu auditoru ziņojumā konstatētos trūkumus un izvērtētu, vai uzņēmumam nav nodarīti zaudējumi un kāda ir iespējamā amatpersonu atbildība.
Tāpēc valdei tika pieprasīta papildu informācija, pēc kuras saņemšanas nolemts uzsākt revīziju un pārbaudīt saņemto informāciju.
Dalībnieku sapulce, ņemot vērā auditora ieteikumus, samazināja valdes locekļu skaitu līdz trim.
Izvērtējot valdes locekļu iesniegtos pašnovērtējumus, kā arī atbildības jomu sadalījumu, no amata tika atcelti Ernests Saulītis un Una Skrastiņa.
Valdē darbu turpinās Elmārs Martinsons un Irīna Miķelsone.
Darbam valdē tika iecelta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece administratīvajos jautājumos Elita Turka.
Valde turpinās darbu, līdz tiks pabeigts valdes locekļu amatu kandidātu atlases nominācijas process, kas tiks uzsākts nekavējoties.
Uzņēmuma vadībai pārmet nesaimniecisku rīcību
Pašvaldība atgādina, ka RNP no “Siltumserviss Rīga” nav piedzinis līgumsodus 0,7 miljonu eiro vērtībā. Turklāt iepirkums, kurā “Siltumserviss Rīga” pārņēma no “Rīgas siltuma” siltumtīklu tehnisko apkopi, rada aizdomas, ka tas organizēts viena pretendenta interesēs.
Dalībnieku sapulcē netika saņemts skaidrojums, kāpēc šī situācija nav tikusi fiksēta un sekojusi attiecīga rīcība.
Nav arī izskaidrots, kāpēc “Rīgas siltuma” pirms tam apkalpoto siltummezglu tehniskais stāvoklis bija tik katastrofāls, ka tos nācās remontēt avārijas režīmā. Šobrīd nav skaidrs, vai avārijas remontdarbi bija pamatoti un iztērētie līdzekļi nav radījuši uzņēmumam un iedzīvotājiem papildu izdevumus, informēja pašvaldība.
Auditā konstatēts, ka kopējie izdevumi siltumapgādes sistēmas uzturēšanas darbiem laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam ir pieauguši gandrīz 4 reizes - no 1,1 miljona eiro 2017.gadā līdz 4 miljoni eiro 2019.gadā. Dažādi veiktie avārijas remontdarbi kopumā 2019.gadā ir samazinājuši māju uzkrājumus par 6 miljoni eiro.
Nav arī atrisināts arī tas, ka līgumos ar iedzīvotājiem un “Rīgas siltumu” noteiktie norēķinu termiņi rada maksājumu kavējumus, par ko aprēķina procentus, kuri beigās būs jāsedz iedzīvotājiem. Saskaņā ar auditoru aprēķiniem kavējuma naudas apmērs līdz gada beigām varētu sasniegt 5 miljonus eiro.
Kapitālsabiedrībām līdz 15.maijam bija savās mājaslapā jāpublisko anonimizēta ziņojuma versija. RNP nav šo uzdevumu izpildījis. Līdz ar to plašākai sabiedrībai šobrīd ir iespēja iepazīties tikai ar ziņojuma kopsavilkumu.
Sapulcē valdei tika uzdots nodrošināt uzdevuma izpildi atbilstoši pilsētas domes pieņemtajiem lēmumiem.
Zalpētere skaidroja, ka auditoru ziņojums uzņēmumam iesniegts jau 2. martā, bet Saulītis neesot bijis pietiekami aktīvs, lai novērstu dokumentā norādītās nepilnības.
“Ja mēs redzam, ka ir kāds pārkāpums, uz ko auditori norāda jau gada sākumā, tad viņam bija pēc būtības kaut kas jāizdara, lai trūkumus novērstu.
Faktiski no 2. marta līdz pagājušās nedēļas dalībnieku sapulcei, kas bija 15. maijā, izdarīts nebija nekas,” LTV skaidroja Zalpētere.
KONTEKSTS:
15. maijā kļuva zināmi auditorkompānijas "Ernst&Young" secinājumi veiktajā uzņēmuma darbības auditā. Auditori secināja, ka domes līdzdalība RNP nav lietderīga un būtu jāizbeidz, un ieteica veicināt RNP pienākumu nodošanu dzīvokļu īpašnieku biedrībām vai citiem apsaimniekotājiem.
Tāpat auditori secināja, ka RNP darbība nav vērsta uz dzīvojamā fonda attīstību, kas sadārdzinās pakalpojumus. Nav arī izmaksu kontroles, nav remontu, resursu un darbu uzraudzības. Pieaug darbu izmaksas. Turklāt avārijas darbu apjoms pieaudzis no 1,5 miljoniem eiro līdz 5,7 miljoniem eiro; RNP struktūrvienībās - trūkumi pienākumu sadalē; neefektīvi uzskaitītas darba stundas.
“Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) tika izveidots 2010. gadā un pilnībā pieder Rīgas domei. 2018. gadā uzņēmums strādājis ar 59,05 miljonu eiro apgrozījumu un 1,09 miljonu eiro peļņu.
