Šķiet, uzskatāmi daudz vairāk bedrīšu ir uz lielajām maģistrālēm, iebraucot Rīgā no Jūrmalas puses uz Kārļa Ulmaņa gatve, un Maskavas ielā virzienā no Ogres. Tur jāapbrauc bedres un to ielāpi, kuru pirms mēneša tur vēl nebija. Papildus rūpes par auto piekari sagādā nelāgās iedobes pie ugunsdzēsības aku vākiem.
Nepatīkama ir uzbraukšana un nobraukšana arī no Gustava Zemgala gatves pārvada VEF Kultūras pils pusē un pārvietošanās pa Zemitāna tilta kreiso malējo joslu virzienā uz Purvciemu. Nesen remontētajās Bruņinieku un Čaka ielās defektus nemana. Rīgas pašvaldība regulāri apzina autoceļu stāvokli, lai arī pašvaldības budžeta finansiālās iespējas ir ierobežotas, norādīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Olafs Pulks ("Jaunā Vienotība").
"Pirmais un galvenais, uz ko reaģēsim, ir satiksmes drošība. Tiklīdz ir ziņas, ka kaut kur asfalts ir tik ļoti izskalots vai pazudis kopā ar sniegu, būs jāreaģē," norādīja Pulks.
Viņš stāstīja, ka tā saucamā aukstā asfalta labošanas metode ir dārga un ne visai efektīva, taču to izmanto vietās, kurs ceļa bojājumi ir izteikti bīstami. Aktīva remontdarbu sezona sāksies, kad gaisa temperatūra gan dienā, gan naktī būs virs 0 grādiem.
"Bedrītes mēģināsim aizdarīt ne tikai centimetru centimetrā, bet mēģināsim ar jaunu asfalta klājumu mazliet plašākā teritorijā, lai tās bedres drīz neizsistos atkal.
Tam vajag vairāk līdzekļu uz vienu konkrēto kvadrātmetru, bet tas, es domāju, būtu izdevīgi, skatoties nākotnē," uzsvēra politiķis.
Rīgā šajā gadā paredzētais finansējums autoceļu uzturēšanai, ieskaitot sniega aizvešanu no tām, ir ap 17 miljoniem eiro prasīto 40 miljonu vietā. Komiteja tikko kā lēmusi par papildu piecu miljonu eiro novirzīšanu ielu uzturēšanai no valsts mērķdotācijas, paredzot līdzekļus arī bedrīšu remontiem.
Latvijas Radio aptaujātie auto vadītāji gan uz Rīgas ielām nav piefiksējuši kādus agrāk neredzētus defektus.
"Bija kaut cik sakarīga ziema, līdz ar to bedru ir vairāk, piemēram, Pļavniekos, kur bedru vienmēr bijis vairāk. Es neteiktu, ka uz lielajiem ceļiem kaut kas ir ievērojami iekritis acīs."
"Ir hroniski, ka ir kaut kādas bedrītes un vietas, ko labo un labo, bet nevar salabot. Es izvairos no tādiem posmiem. Ja nerunājam par bedrēm, tad es nesaprotu, kāpēc pāris vietās tramvaja sliežu šķērsošana ir kā pār tramplīnu. Es nesaprotu, kāpēc to nevar uztaisīt kā pie cilvēkiem."
Būtiskas lietas jāņem vērā arī par autoceļu kvalitāti valsts mērogā. Turpmākajās dienās īpaši piesardzīgi jābrauc pa grants autoceļiem, norādīja "Latvijas Valsts ceļu" pārstāve Anna Kononova.
"Ziemas apstākļos tos nodrošina ar sniega kārtu un rievo, lai uzlabotu braukšanas apstākļus, kā arī bīstamākajās vietās – uzkalniņos un pagriezienos – kaisa ar smilti. Atkusnī, protams, rievas izkūst un tās vairs nav iespējams veidot, savukārt smilti noskalo lietus vai kūstošais sniegs.
Līdz ar to atkārtotā kaisīšana nedod vajadzīgo efektu, tāpēc autobraucējiem jārēķinās, ka uz vietējiem autoceļiem būs sarežģīti braukšanas apstākļi, tur slīdēs.
Līdz ar to jāizvēlas atbilstošs braukšanas ātrums un jāizvairās no straujiem manevriem," stāstīja Kononova.
Tāpat vairākos pērn atjaunotos ceļu posmos konstatēti defekti – ceļa virskārtā esošās šķembas nav savienojušās ar asfaltbetona kārtu, tāpēc ar automašīnu paceltie akmentiņi var bojāt citu spēkratu vējstiklus un virsbūvi. Kolīdz iestāsies noturīgi silts laiks, ceļu būvnieki izbrāķētos posmus atjaunos par saviem budžeta līdzekļiem. To paredz garantijas nosacījumi. Līdz tam šajos ceļa posmos izliktas zīmes par samazinātu atļauto braukšanas ātrumu, informēja "Latvijas Valsts ceļi".
Atkusnis tikai sākas, tāpēc informācija par automašīnām, kas bedru vai citu pēkšņu trūkumu dēļ piespiedu kārtā jālabo, sagaidāma vēlāk. Arī apdrošinātāji datus par KASKO polišu atlīdzību pieteikumiem apkopo reizi ceturksnī.
