Tā ir vienīgā iespēja pasargāt ceļus no sabrukšanas un neiekļūt nepatikšanās, kad bēdīgā stāvoklī esošo ceļu dēļ lūst automašīnas un to saimnieki prasa kompensācijas. „Līdzekļi ceļu uzturēšanai gadu no gada mazinās. Gan asfaltētie, gan grants ceļi kļūst neizbraucami. Turklāt, šogad ieilgušās un sniegiem bagātās ziemas dēļ situācija vietām uz ceļiem varētu būt pat dramatiska,” skaidro Latgales pašvaldību un ceļu speciālisti.
Pavasaris ceļiem, īpaši grants ceļiem, ir visnepateicīgākais laiks. Šķīdonī noārdās ceļu virskārta, bet smagais autotransports ceļus bendē neatgriezeniski. Ludza ir viena no pirmajām pašvaldībām, kas šogad Latgalē līdz sasaluma perioda beigām liedza kustību transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs piecām tonnām. Līdzīgi jau tuvākajā laikā plāno rīkoties arī Daugavpils novadā, stāsta transporta tīklu inženieris Anita Pabērza.
"Katrs pagasts ir apzinājis savus ceļus, katrs pagasts zina, kur lielāka intensitāte. Protams, pie tā strādā. Vienīgā izeja mums tagad ir salikt ceļa zīmes, lai lielās mašīnas vismaz nebrauc pa slapjajiem ceļiem, un ne tikai mežinieki, arī lielie zemnieki, kam arī ir lielā tehnika. Nu, ir tada problēma, ka tagad tehniku pērk lielu, neskatoties uz slodzi, kādu pagasta ceļš vispār var izturēt. Pagastu ceļi ir tik šauri un nodiluši, ka grants uz tiem vispār vairs nav un, ja lielais iziet pa slapju zemes ceļu, tad tam ceļam vispār ir beigas," skaidro Pabērza.
Višķu pagastā ierobežojošas zīmes parādīsies jau tuvākajās dienās, arī uzņēmēji par to laicīgi brīdināti, norāda pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Proms:
"Pagaidām mums vēl nav uztādīta neviena zīme, taču mēs esam gatavi jau kaut vai šodien, rīt uzstādīt tās uz tiem ceļiem, kur būs liegts braukt mašīnām ar paaugstinātu tonnu daudzumu. Mums ir kopumā astoņas zīmes, un tie ir visi ceļi, kas pienāk pie lielajiem valsts ceļiem. Grāviņi-Višķu tehnikums, pieņemsim, tur ir asfaltētais ceļš, kur liksim ierobežojošu zīmi mašīnām virs 10 tonnām. Nu, un protams, daļa mazo pagasta celiņu tiks slēgti, kur arī notiek mežistrāde. Arī ar uzņēmējiem ir runāts. Viņi to jau zina un sagatavojušies, un izveduši tos kokus jau iepriekš."
Zīmes, kas jau tuvākajās dienās parādīsies uz ceļiem un ielām, būs dažādas. Tās nepieciešamas, lai pasargātu ceļus no pilnīgas sabrukšanas un pašus vadītājus no briesmām, kā arī tam, lai ceļu apsaimniekotāji - šajā gadījumā pašvaldības - izvairītos no nepatikšanām, kas arī laukos tās sāk piemeklēt.
"Parādīsies zīmes ar liegumu braukt ar tonnāžu virs 5 tonnām, ātruma ierobežošana, „ Bedrains ceļš” būs aktuāla zīme, sevišķi uz asfalta ceļiem. Lai arī mūsu novadā maz ir asfaltēto ceļu, taču vienalga, tā būs aktuāla zīme. Jo tagad rodas tādas problēmas, ka mašīnas lauž riteņus un pašvaldībām nākas maksāt. Vienīgā izeja ir salikt zīmes, un tad mums būs drusku vieglāk dzīvot, tādā ziņā, ka būs mazāk pretenziju pret mums," stāsta Anita Pabērza.
Daugavpils novads jau saņēmis divas pretenzijas par pārsistām riepām, lūdzot kompensāciju 260 latus.
Katrs zaudēts lats pašvaldībām ir problēma, jo līdzekļi ceļu uzturēšanai mazinās, turklāt būtiski, atzīst novada domes izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts: "Ceļu apsaimniekošanas un uzturēšanas nauda ar katru gadu samazinās. Ja pērn mums bija 410 tūkstoši latu uz pusotra tūkstoša kilometru parasto lauku ceļu un 80 kilometriem asfaltēto ielu, tad šogad jau tikai 380 tūkstoši. Ja salīdzina vēl vairāk, tad, piemēram, 2008. gadā mums bija 1,6 miljonu latu, kad tiešām vēl kaut cik normālā stāvoklī uzturēt ceļus."
Ieilgusī ziema, ceļus tīrot no sniega, pašvaldībām noēdusi treknu gabalu no ceļu naudas. Tieši dabas apstākļu dēļ nevienā vien vietā laukos situācija uz ceļiem tuvākajā laikā var izvērsties dramatiska, ar bažām paredz Jānis Proms.
Autovadītājiem šajā laikā jābūt vērīgiem uz ceļiem, respektējot gan ceļu stāvokli, gan zīmes, kas drīzumā uz pašvaldību un valsts ceļiem parādīsies visbīstamākajos posmos.