Dienas ziņas

Plaušu vēža pacienti dāvina rododendru

Dienas ziņas

Lietuva atjauno prasību valkāt maskas

Atkritumu šķirošanai – zema aktivitāte

Atkritumu šķirošanai Jēkabpilī aizvien zema aktivitāte

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Atkritumus Latvijā joprojām šķirojam pārāk maz.  Jaunākie dati liecina, ka Latvijā tiek pārstrādāti vien 25% atkritumu, bet Eiropas Savienības prasība paredz līdz 2025. gadam pārstrādāt vismaz 55% sadzīves atkritumu. Šķirošanas līmenis ir zems arī Jēkabpilī, kur situācijas risināšanā iesaistījušās nevalstiskās organizācijas.   

2018. gadā Jēkabpilī no kopējā saražotā atkritumu daudzuma otrreizējai pārstrādei tika nodoti 19%. Pērn šī statistika uzlabojās par 4%. Tomēr jēkabpiliešiem šajā ziņā vēl ir, kur augt, ņemot vērā Eiropas Savienības prasību.

Lai sasniegtu mērķi – pārstrādāt vismaz 55% sadzīves atkritumu -, šķirošanas aktivitātei vajadzētu palielināties daudz straujāk.

Gan vietējo iestāžu, gan Latvijas “Zaļā punkta” veiktajās iedzīvotāju aptaujās respondenti par vienu no galvenajiem nešķirošanas iemesliem sauc pārāk lielu attālumu līdz tuvākajiem dalītās vākšanas konteineriem.

Jēkabpilī ik gadu tiek izveidoti vairāki jauni šķirošanas punkti.

SIA “Jēkabpils pakalpojumi” sabiedrisko attiecību speciāliste Santa Kūlīte stāstīja, ka “pilsētas teritorijā šobrīd ir izveidoti vairāk nekā 100 sadzīves atkritumu šķirošanas punkti un viens šķirošanas laukums, kurā iespējams nodot gandrīz visa veida atkritumus. Līdz šī gada beigām plānots ieviest un attīstīt plašāku bioloģisko atkritumu šķirošanas sistēmu pilsētas teritorijā.”

Jēkabpils novada iedzīvotājs Uģis Vasiļivs stāstīja, ka pats šķiro atkritumus, “papīru, protams, neliku kopā ar stiklu, jo šķirojot sanāk lētāk, nav jāmaksā nauda par to, ka tu šķiro atkritumus.”

Lai gan arvien vairāk iedzīvotāju pievēršas atkritumu šķirošanai, poligonā „Dziļā vāda” joprojām nonāk lielākā daļa jēkabpiliešu radīto atkritumu, bet daļa tiek vienkārši sadedzināta.

Par atkritumu dedzināšanas gadījumiem ik pa laikam ziņo aculiecinieki.

“Vakaros sevišķi, ne vienkārši dūmi, bet kaut kas tāds – ne metāls, ne tauki, tā kā metāls, liekas, dedzinātu. Nezinu, ko tur var cilvēki dedzināt,” klāstīja jēkabpiliete Marija.

 Vides inženierzinātņu doktore Jana Simanovska skaidroja, ka “tieši tajās temperatūrās, kas ir ugunskura dūmos, rodas visvairāk kaitīgo blakusproduktu. Tie ir noturīgie organiskie piesārņotāji, tās ir vielas, kas gan ietekmē nelabvēlīgi mūsu hormonālo sistēmu, gan veicina ļaundabīgus audzējus, tās uzkrājas organismā un uzkrājas tālāk arī pārtikas ķēdē”.

Lai aktualizētu problēmu un aicinātu iedzīvotājus aktīvāk šķirot atkritumus, biedrība „Vides iniciatīvu centrs” šobrīd īsteno projektu „Līdzdarbojies vides saudzēšanā – nededzini, bet šķiro!”.

Projekta noslēgumā tiks sagatavoti priekšlikumi par atkritumu šķirošanas paradumu uzlabošanas iespējām iedzīvotājiem, izvairoties no vides piesārņošanas, kas tiks iesniegti pašvaldībām, atkritumu apsaimniekotājiem un atkritumu poligona “Dziļā vāda” administrācijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti