Pašlaik uzņēmuma mājaslapā teikts, ka kopš 2018. gada 4. septembra nolietotās riepas utilizācijai vairs nepieņem. Taču vecās riepas nepieņēma jau tad, kad Latvijas Radio tur pabija pirms divarpus gadiem. Pāri žogam jau iztālēm bija redzamas milzīgas riepu kaudzes, un "E Daugavas" tā laika izpilddirektors Arnis Jumītis atklāja, ka pieņēmuši ir vides dienesta maksimāli atļautās 6000 tonnu riepu, tāpēc arī tās ir visapkārt.
Toreiz par tonnu veco riepu utilizāciju uzņēmējs prasīja ap simt, 150 eiro. Iespējams, tāpēc arī veidojās nepārstrādātu riepu krāvumi, jo par atvestajām riepām naudu dabūja, bet tālāk tās utilizēja lēni.
Tomēr tagad, divarpus gadu vēlāk, doma par 12 000 tonnu pārstrādātu riepu gadā palikusi sapņa līmenī. Valsts vides dienests (VVD) ir noteicis, ka "E Daugava" vienlaicīgi drīkst uzkrāt ne vairāk par 3000 tonnām riepu, stāsta VVD Zemgales reģionālās vides pārvaldes direktora vietniece Evita Beitlere. Pēc viņas teiktā, pēdējā pārbaudē martā konstatēts pieļaujamais uzglabājamo riepu apjoms – 3000 tonnas riepu.
Jautāta, vai pašlaik vides sargiem nav iebilžu pret uzņēmumu "E Daugava", Beitlere atzīst: "Tā es gluži neteiktu. Valsts vides dienests, veicot pastiprinātas kontroles, ir konstatējis neatbilstības. (..) To, ka šis objekts vairs nav problemātisks, mēs nevaram pateikt. Mēs varam tikai pateikt to, ka mēs veltām laiku un veicam pastiprinātas kontroles vairākas reizes gadā, lai operatoram liktu izpildīt šīs darbības."
Piemēram, VVD ir izdevis rīkojumu par piespiedu naudas soda piemērošanu, jo virkni uzdevumu kompānija nav izpildījusi, turklāt tādas lietas, ko pati bija apņēmusies. Pašreiz piemērotā soda nauda ir 500 eiro no maksimāli iespējamajiem 10 000 eiro. Un sods ir par to, ka, piemēram, teritorijā nav izveidota ūdensnecaurlaidīga pamatne. Kārtējā kontrolē vides sargi došoties maijā pēc ārkārtas stāvokļa beigām.
Tagad ar divarpus minūšu garu videorullīti uzņēmums savā interneta lapā vērsies pie novada iedzīvotājiem, lai nevis skaidrotu, kā gadiem sakrātās riepas likvidēs un novērsīs neatbilstības, bet gan lai informētu par jauniem atkritumu pārstrādes plāniem. Tā kā sabiedriskās apspriedes pašlaik nedrīkst īstenot klātienē, vides dienests to atļāvis darīt attālināti. Proti, publisko apspriedi izsludināt internetā, iebildes un priekšlikumus aicinot sūtīt elektroniski. Turklāt tam iedots dažu dienu termiņš, kas noslēgsies šoceturtdien.
Interneta lapā ievietotajā video nav nedz konkrētu skaitļu, nedz termiņu, kad riepu kaudzes pazudīs. Tur nav arī pateikts, kas tad būs tie jaunie atkritumu veidi, kuru pārstrādei uzņēmums prasa vietējās sabiedrības akceptu.
Dokumentos ir lasāms, ka līdz ar riepām pārstrādāt grib eļļas filtrus un absorbentus, piesārņotu grunti, šķidrumus un nogulsnes, plastmasas atkritumus, piesārņotu koksni un dzelzceļa gulšņus. Eksperimentus pieskatījis VVD, apgalvo Zemgales reģionālās vides pārvaldes direktora vietniece Evita Beitlere.
"Šie atkritumu veidi tika testēti pirolīzes iekārtā 2019. gadā kopumā četros eksperimentos. Visi eksperimenti tika ļoti rūpīgi uzraudzīti no Valsts vides dienesta puses, tai skaitā šie eksperimenti tika saskaņoti kā pozitīvi, un šis jau ir pēdējais solis, lai šos eksperimentētos atkritumu veidus iekļautu jau esošajā darbības atļaujā," saka dienesta pārstāve.
Kamēr vides dienests ar vienu roku draud apturēt darbību un piedzen piecsimt eiro naudas sodu par neizpildītiem mājasdarbiem, bet ar otru sola atļauju jaunu atkritumu pārstrādei, vairāk skeptisku domu dzird Ozolnieku domes nostājā. Pašvaldības izpilddirektors Andulis Židkovs, pirmkārt, ir neapmierināts, ka tā saukto sabiedrisko apspriešanu uzņēmums izsludināja tikai savā interneta lapā, neinformējot par to domi, lai ziņa nonāktu pie iespējami lielāka iedzīvotāju skaita.
Židkovs klāstīja, ka uzņēmums nav ņēmis vērā pašvaldības ieteikumus, kas acīmredzot tiks izteikti publiskajās apspriedēs. "Tās ir bažas, ko pauž iedzīvotāji, kas tur apkārt dzīvo... Tās, pirmkārt, ir smakas, kas var izdalīties pirolīzes procesā, kaut vai krāsnis atverot un aizverot," klāstīja Židkovs. Tāpat pašvaldību interesē, kā plānots uzglabāt pārstrādājamos atkritumus, tostarp naftas produktu nogulsnes. Vēl uzņēmumam jautās, vai pirolīze ir visa biznesa plāna pamatā un vai ir plānā citi biznesa modeļi
"Iedzīvotāji ir satraukušies, vai nebūs tā, ka teritorijā tiks savests liels daudzums atkritumu un finālā varbūt, nedod Dievs, uzņēmums nobankrotē un paliek piesārņota teritorija mūsu novada teritorijā," klāstīja Židkovs.
Uzņēmumu reģistra ziņas apliecina, ka kompānijai "E Daugava" pēdējos gados finansiāli klājies labāk. Saskaņā ar "Lursoft" datu bāzēs pieejamo informāciju pērnā gada finanšu rādītāji vēl nav publiskoti, bet iepriekšējais gads rāda 1,1 miljona eiro apgrozījumu, 264 tūkstošu eiro peļņu un 11 nodarbinātos. Nodokļos valstij samaksātais gan būtiski sarucis – 2018. gadā tie bija 165 tūkstoši eiro, bet pagājušajā gadā vismaz divas reizes mazāk – nepilni 74 tūkstoši eiro.
