"Sistemātiska pārbaude un sodīšana par līguma neslēgšanu pilsētā organizēta netiek," sacīja Piņķe, piebilstot, ka ir nepieciešams pārejas periods, kamēr gan atkritumu izvedēji, gan klienti pierod pie jaunās sistēmas.
Taujāta, cik ilgi vēl šāds pārejas periods tiks pieļauts, Piņķe uzsvēra, ka konkrēts datums nav noteikts, bet "tas varētu būt vēl kāds mēnesis vai divi".
Piņķe arī informēja, ka pašlaik līgumus noslēguši 90% no iepriekšējiem atkritumu apsaimniekošanas klientiem. Fiziskās personas pat bijušas aktīvākās, un šajā grupā līgumus noslēguši 95% klientu.
Piņķe gan pieļāva, ka juridisko personu līgumu neslēgšana varētu būt saistīta ar to, ka Covid-19 krīzes dēļ daži uzņēmumi pārtrauca vai apturēja darbību un tiem pakalpojums nav nepieciešams.
KONTEKSTS:
2019. gadā strīdi par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā kļuva par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu. Toreiz dome nolēma uz 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā. Padome lika pagaidām turpināt līgumu ar līdzšinējiem atkritumu izvedējiem, bet valdība akceptēja par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā, kuru pērnā gada decembrī pagarināja vēlreiz – līdz 2020.gada marta vidum.
Rīgas dome un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tikai 5. martā vienojās par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu precizēšanu, lai atkritumu apsaimniekošana varētu atgriezties ierastajās sliedēs.
Jaunā atkritumu apsaimniekošanas kārtība Rīgā stājās spēkā šī gada 20. maijā. Tā paredz, ka turpmāk pilsēta sadalīta četrās zonās, kurās pakalpojumus nodrošina uzņēmumi "Clean R", "Eco Baltia vide" un pilnsabiedrība "Lautus vide", kurā apvienojušās kompānijas "Lautus" un "Pilsētvides serviss".
