Grozījumu autori norāda, ka likumprojekts izstrādāts ar mērķi samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu poligonos, informē Saeimas Preses dienestā.
Likumprojekts paredz, ka pētniecības un attīstības izmaksas nedrīkstēs pārsniegt 3% no izmaksām, kas veido tarifu par sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonos.
Izmaksas būs iekļaujamas tarifā pēc pētniecības pabeigšanas, ievērojot, ka tās nodrošina apglabājamā atkritumu daudzuma samazināšanu poligonos.
Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (Zaļo un zemnieku savienība) Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" sacīja, ka atkritumu apsaimniekotājiem pirms tēriņu par pētniecību un attīstību iekļaušanas tarifā būs jāizpilda virkne sarežģītu nosacījumu. Tēriņus vērtēs regularors, kas arī dos akceptu to ieļaušanai tarifā.
Piemēram, regulators varētu dot akceptu tēriņiem par pētniecību, kā rezultātā varētu samazināt atkritumu daudzumu. To varētu panākt, piemēram, ar atkritumu šķirošanu, teica Saeimas deputāts.
Pēc Līdakas teiktā, šo izmaksu ietekme uz atkritumu apglabāšanas tarifu nebūs būtiska - ne lielāka par 0,1% no kopējām izmaksām par atkritumu apglabāšanu.
Turklāt šo pētniecības tēriņu ietekmi uz tarifu iedzīvotāji sāks izjust ne ātrāk kā pēc diviem gadiem.
Valdībai būs jānosaka pētniecības un attīstības darbības atbilstības un novērtēšanas prasības, kā arī pētniecības un attīstības izdevumu uzskaites kārtība. Tāpat Ministru kabinetam būs jānosaka kārtība, kādā nodrošina pētījumu rezultātu publiskošanu, informē Saeimas Preses dienestā.
Patlaban tarifu par atkritumu uzglabāšanu poligonos veido izmaksas, kas saistītas ar poligona ierīkošanu, ekspluatāciju, slēgšanu, rekultivāciju, atkritumu sagatavošanu apglabāšanai, sabiedrības izglītošanas pasākumiem, kā arī apsaimniekotāja finansiālo vai citu līdzvērtīgu nodrošinājumu.
Tāpat tarifā ietilpst izmaksas, kas saistītas ar slēgta atkritumu poligona monitoringu un uzturēšanu vismaz 30 gadu laikā pēc poligona slēgšanas, kā arī izmaksas par bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšanu.
