Panorāma

Diskutē par sabiedrisko mediju nākotni

Panorāma

Panorāma

Saeima lemj par nepublicēto «čekas maisu» atvēršanu

Atklātībai grasās nodot kļūmes dēļ nepublicēto «čekas maisu» daļu

Vainīgie netiks meklēti, tagad ir jānovērš problēma – tā ceturtdien, 4. aprīlī, izskanēja no Saeimas tribīnes, deputātiem vienojoties virzīt uz priekšu likumprojektu, lai ļautu publicēt kļūmes dēļ nepublicēto "čekas maisu" daļu. Atverot "čekas maisus", nav publicēta papildu uzskaites kartotēka, kurā ir vēl 109 čekas aģentu vārdi. Pārsvarā to, kuri ar čeku sadarbojušies politiskās pārliecības dēļ. Saeima iecerējusi šo jautājumu atrisināt steidzamības kārtā.

Nacionālā arhīva pārziņā ir 18 Valsts drošības komitejas (VDK) jeb čekas atstātās kartotēkas. Ne vien čekas aģentu, bet arī izsekoto personu, ārzemnieku, jūrnieku, kā arī citas. Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža pieļāva, ka kļūme publicējamo kartotēku sarakstam nepievienot vēl vienu – aģentu papildu uzskaites kartotēku –, varētu būt radusies milzīgā datu apjoma dēļ.

Šajā kartotēkā, kas nav publicēta pērnā gada beigās līdz ar pārējiem tā sauktajiem čekas maisiem, ir 447 aģentu vārdi. Lielākā daļa aģentu dublējas ar abām internetā decembrī publicētajām kartotēkām. Taču 109 personu kartītes nav ne alfabētiskajā, ne statistiskajā kartotēkā, tātad plašākai sabiedrībai nav pagaidām zināmas.

"Šie ir vairāk atzinušies par sadarbību, jo lielākā daļa no šīs kartotēkas cilvēkiem ir bijuši aiz pārliecības.

Šie ir cilvēki, kuri sāk darboties tikai ārkārtas situācijās, piemēram, kara laikā, un tur ir norādīts, kā ar viņiem sazināties šajā situācijā," sacīja Sprūdža.

"Šīs kartītes atšķiras ar to, ka tām aizmugurē ir norādīts, uz kādiem pamatiem ir ticis savervēts un kā ar viņu uzņemt sakarus tajā brīdī, kad viņš tiek aktivizēts kā aģents, jo principā tie nav tie, kas strādā ikdienā."

Saeimas deputāti norāda – arhīvs šos dokumentus drīkstējis publicēt līdz ar pārējām aģentu kartotēkām, tomēr arhīvs to nedarīja, bīstoties no prasības pieteikumiem tiesā par nepamatotu personas datu apstrādi. Tāpēc deputāti vienojušies nepārprotami šādas tiesības precīzi atrunāt likumprojektā.

"Mums ir svarīgi nodrošināt, lai kartotēkā būtu pieejama visa informācija, lai visas kartiņas būtu pieejamas," sacīja Saeimas deputāts Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība").

Plānots šo likumprojektu virzīt steidzamības kārtā. Ja pret to nebūs iebildumu, pēc Saeimas balsojuma nepublicētā čekas aģentu kartotēkas daļa internetā varētu parādīties maijā.

Taču pavisam skaidri zināms,

ka no 1. maija internetā tiks publicēti arī cita veida dokumenti. Gan aģentu uzskaites žurnāli, sarakste ar Komunistisko partiju, VDK darbinieku lietas un tamlīdzīgi.

Tāpat plašākai publikai būs pieejama arī datubāze "Delta". Tā gan nebūs pieejama internetā.

"Datu bāze "Delta", kur ir milzīgs apjoms šo dokumentu elektroniskā formātā, tātad vairāk nekā 8000 ziņojumi par apmēram 63 000 personām. Šobrīd tie apmēri nav tādi, lai to varētu visu nopublicēt, bet tā pilnīgi necenzētā veidā būs pieejama pētniekiem, žurnālistiem, literātiem, visiem, kuri veic šo sabiedrības informēšanu, viņi būs pieejami arhīvā," teica Saeimas deputāts Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība).

Deputāti norāda, ka dokumentu publicēšanai līdzekļi ir piešķirti, tāpat likumdevējs gādāšot, lai līdzekļi tiktu piešķirti arī nākamgad. Nacionālajā arhīvā norāda – aptuveni divu līdz trīs gadu laikā arhīvs publicēs visu, kas minēts likumā.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti