Sagaidot Latvijas simtgadi, fotomāksliniece Dzintra Žvagiņa izvēlējās kaut ko dāvināt arī no sevis. Tā aizsākās darbs pie fotoprojekta, kas sākotnēji bija fotoizstāde ar 100 jelgavniekiem, bet tagad fotostāsti apkopoti grāmatā "Jelgavnieki 1918-2019", kurā iekļuvuši 167 jelgavnieki un arī vairāki kolektīvi.
Maģiskajam mirklim, kad fotozibsnis ļauj kļūt par daļu no pilsētas vēstures, ļāvušās arī Jelgavā labi zināmas radošās personības.
"Mēs jau staigājam pa pasauli un neko daudz neredzam, bet viņa ierauga. Es domāju, ka tas ir gods, ka viņa ir mani izvēlējusies un gribējusi šajā grāmatā ielikt," atzina mākslas zinātnieks Māris Brancis.
"Viņa paliks vēsturē, un līdz ar to arī mēs, kas esam tai grāmatā. Un kādreiz cilvēki paskatīsies un atcerēsies – re, kur Brancis, re, kur Matisons un vēl pārējie, kas tur ir iekšā," sprieda Ādolfa Alunāna teātra direktors, režisors Arvīds Matisons.
Grāmatas lappusēs iemūžināti arī vairāki Dzintras kolēģi – fotogrāfi. Eduards Kapša smēja, ka ikvienam fotogrāfam vismaz reizi dzīvē būtu jānokļūst kamerai otrā pusē, tomēr galvenais esot tas, ka šajā projektā līdzekļi tik tiešām ieguldīti lietderīgi.
Līdzās labi zināmiem jelgavniekiem par fotostāstu varoņiem kļuvuši arī visdažādākā vecuma pavisam ikdienišķu darbiņu darītāji.
"Viņš katrs ir ielicis Jelgavā savu kripatiņu, un no tās kripatiņas Jelgava kopumā ir tāda, kāda tā ir," teica grāmatas ''Jelgavnieki 1918-2019'' autore Dzintra Žvagiņa.
Grāmata, kura izdota 300 eksemplāros, ir dāvana pilsētai 755. dzimšanas dienā.
