Pēc restaurācijas šodien atklāta Brīvības pieminekļa Goda telpa, kas turpmāk tiks izmantota svētku reizēs, ar ziedu nolikšanu saistītās ceremonijās, kā arī ārvalstu viesu apmeklējumu laikā. Plānots, ka konkrētās dienās pieminekļa Goda telpa būs pieejama apskatei arī rīdziniekiem un pilsētas viesiem.
Jaunās Goda telpas atklāšanā namatēva lomu bija uzņēmies Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis, kurš uz pasākumu sanākušajām Rīgas domes amatpersonām un citiem interesentiem stāstīja, kā radusies ideja veidot Goda jeb ceremoniju telpu. Telpa Brīvības pieminekļa iekšienē līdz šim izmantota tehniskām vajadzībām, tajā glabājās instrumenti, arī celtniecības materiāli. Pirms diviem gadiem sākās diskusijas, kā telpu varētu izmantot lietderīgāk. Bet tieši pirms gada pieņemts lēmums to pārveidot par ceremoniju telpu. Remontam iztērēti 12 000 latu.
Goda jeb ceremoniju telpas sienas ir baltā krāsā, tās rotā trīs zvaigznes. Telpas centrā novietots akmens galds, uz kura atrodas viesu grāmata, bet malās - divi akmens soli. Aiz priekštelpas izveidota viena mazāka telpa, kurā izkārtas dažādu valstu karogu lentes, ko pieminekļa pakājē nolikušas nozīmīgas amatpersonas vai viesi. Tāpat telpā atrodas ekrāns, uz kura telpas atklāšanas pasākumā tika rādīti Brīvības pieminekļa fotoattēli.
Kā norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs, būtu jāmeklē risinājumi, lai atsevišķas dienās Goda telpu varētu apmeklēt ne tikai amatpersonas, bet arī iedzīvotāji.
Atklāšanas ceremonijā Goda telpu iesvētīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Viņš norādīja, ka Brīvības piemineklis ir svarīgākais brīvības simbols Latvijā.
Par to, konkrēti kādos gadījumos telpa tiks izmantota vēl notiks diskusijas, tomēr kā atklāšanā jokoja amatpersonas, Goda telpā varētu rīkot arī laulības ceremonijas.
