Finanšu ministrija kā revīzijas iestāde Eiropas Komisijai ir iesniegusi ikgadējo viedokli par valstī investētās fondu naudas likumību un pareizību. Revidenti secina, ka atbildīgās iestādes kopumā pienākumus veic prasmīgi. Būtiskas neatbilstības ir tikai mazāk nekā 2% no visiem projektiem. Tomēr arvien nepieciešami uzlabojumi, lai iespējamos pārkāpumus novērstu vēl pirms intensīvākajiem tēriņiem.
Revīzijas iestādes vadītāja Nata Lasmane atzina, ka tradicionāli rūpju lokā ir būvobjekti, lai gan visa būvniecība ir stingri kontrolēta. Revidenti izlases veidā ir apskatījuši vairāku objektu tehniskos projektus un līgumus un secinājuši, ka ne viss ir izpildīts, un dažos objektos trūkumu apraksts aizņem pat 18 lapas.
Konkrētus piemērus revidenti saukt negrib, jo pārbaudes notika izlases kārtībā. Taču problēmas atklātas ne tikai ceļu būvē, bet arī ēku celtniecībā un renovācijā. No 4,5 miljardiem eiro būvniecībā ieplūdīs vairāk nekā miljards.
Paši būvnieki kontrolieriem sūkstījušies par virkni problēmu – vieni pašus projektus sauc par vājiem, citi sūrojas par pārlieku lieliem būvniecības tempiem, trešie pasūtītājiem pārmet nekompetenci – paši nesaprotot, ko grib.
Tikmēr Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume sacīja – neraugoties uz darbinieku trūkumu un problēmām pašā sistēmā, piemēram, ar gausu iepirkumu procesu, būvniecības kvalitāte ir pienācīga.
Straume stāstīja, ka savienība, piemēram, gatavo konkursu par gada labāko būvi, un tur ir vairāk nekā 80 objekti, kuriem kvalitāte ir apbrīnojami veiksmīga.
Varbūt revidentiem uzrādīti objekti, kas būvēti par zemāko konkursa cenu, tad gan rezultāts varētu būt neadekvāti zems, pieļāva Straume.
Viņš arī atzina, ka ar darbinieku resursiem gan problēma ir nopietna. Un, kamēr virknē nozaru darbinieku trūkst, bezdarbniekus apmācīt pienācīgi neprot, lai gan tam pieejami vairāk nekā 90 miljoni eiro.
Revīzijas iestādes vadītāja Nata Lasmane sacīja, ka apmācības reāli vai nu nenotiek, vai nu notiek tādas, kādas cilvēki nevēlas.
Nav loģiski, ja cilvēkam piedāvā kursus, par kuriem pašiem nav jāmaksā, un tā vietā, lai cilvēki drūzmētos un gribētu mācīties, viņi ar varu jāvelk un jākontrolē, sacīja Lasmane.
Viņa norādīja, ka jāpapēta kursu tēmas un iemesli, kāpēc cilvēki neizmanto šo iespēju.
Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta eksperte Aļona Tutova atbild – revidenti izdarījuši pāragrus secinājumus. Bezdarbnieki mēdzot slimot, bet izglītības iestādes kursus pārceļ uz citiem periodiem, tāpēc varot rasties iespaids, ka apmācību miljoni izsaimniekoti. Kontroles gan pastiprinātas.
“Neteiktu, ka viss ir lieliski, un ir vairāki uzraudzības instrumenti, bet es kā eksperte vērtēju, ka ir tehniskās problēmas, nebija nodrošināta piekļuve aktuāliem datiem par pasākumiem, par prombūtni, vai tā ir attaisnota vai nē,” sacīja Tutova.
Revidenti arī uzsver – lai gan pašlaik izjūtams spiediens ātrākai fondu naudas apguvei, akmens metams arī ierēdņu lauciņā. Valdības noteikumus desmit ministrijas radījušas ilgi un pārāk sarežģītus, arī tādēļ iespējamas problēmas ar termiņiem un kvalitāti.
