Piecdesmitajos gados šī nebija tipiska mājvieta tā laika komunistiskās partijas spicei. Tomēr Eduards Berklavs nebija cilvēks, kurš tiecās pēc tā laika nomenklatūras darbinieku labumiem.
“Patiesībā viņš bija īsts latvietis, īsts latviešu tautas dēls un viņš strādāja savas latviešu tautas labā,” uzsver Berklava ģimenes draudzene Antra Rudzīte
Komunisma ideoloģijai Berklavs pievērsās jaunībā, nākot no trūcīgas ģimenes un redzot Latvijas brīvvalsts ēnas puses. Vēlāk, iepazīstot patiesos PSRS mērķus, viņš saprata, ka šī sistēma domāta latviešu tautas iznīcībai.
“Berklavu var pielīdzināt tādiem 19.gadsimta pirmās atmodas milžiem kā Kronvaldu Atis, Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons,” saka Rīgas domes deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK).
Kiršteins uzskata, ka patiesībā Berklavs pelnījis trīs pieminekļus - gan par cīņu pret pārkrievošanas centieniem piecdesmitajos gados, gan par pēctrimdas periodā sarakstīto 17 latviešu komunistu vēstuli, kas atvēra daudziem Rietumu politiķiem acis uz notiekošo Padomju Savienībā, gan iesaistīšanos Atmodas laika procesos .
Kā vēstīts, Latvijas trešās atmodas laikā Berklavs bija viens no Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) dibinātājiem un tās priekšsēdētājs. Eduarda Berklava piemiņai ir izveidota arī izstāde Latvijas Kara muzejā, ko varēs apmeklēt vēl mēnesi.
