Pārbaužu laikā neviena no privātpersonām nevarēja apliecināt ne izbāžņu, ne dzīvo dzīvnieku legālo izcelsmi, norāda VP.
Pret privātpersonu, kura vēlējās realizēt plīvurpūci, uzsākta administratīvā lietvedība pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 79. panta – par reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku starptautisko tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu. Par šādu pārkāpumu var uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 700 eiro, konfiscējot nelikumīgi iegūtos reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku īpatņus.
Savukārt četros gadījumos uzsākta administratīvā lietvedība pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 77. panta pirmās daļas, proti, par normatīvajos aktos noteikto dzīvnieku aizsardzības prasību pārkāpšanu. Par prasību neievērošanu var uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 70 eiro, bet juridiskajām personām – no 140 līdz 1200 eiro.
VP norāda, ka šobrīd pārbaužu laikā izņemtajiem izbāžņiem tiek veiktas ekspertīzes. Atkarībā no sugas un tās apdraudētības pakāpes tiks lemts par administratīvā soda piemērošanu tirdzniecības veicējiem. Tāpat šobrīd notiek dokumentu pārbaude, ko uzrādīja servala un plīvurpūces īpašnieki. VP lietu materiālus nodos DAP atbilstoši kompetencei lēmumu pieņemšanai administratīvajās lietās.
VP arī turpmāk kopā ar DAP veiks gan tirdzniecības vietu pārbaudes, gan interneta monitoringu, lai novērstu nelikumīgu savvaļas sugu tirdzniecību, īpašu uzmanību pievēršot plēsēju kārtas dzīvnieku, primātu, rāpuļu un citu reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku tirdzniecībai.
VP norāda, ka vienlaikus jāņem vērā tas, ka, paaugstinoties labklājībai, pieaug cilvēku vēlme iegādāties statusa preces, tai skaitā eksotiskus dzīvniekus.
Taču ne vienmēr tirdzniecībā tiek piedāvāti legālas izcelsmes un veseli dzīvnieki.
"Ir jāapzinās, ka savvaļas dzīvniekiem ir nepieciešami īpaši turēšanas apstākļi. Tas nebūt nelīdzinās mājas mīlulim – tas ir savvaļas dzīvnieks ar savvaļas instinktiem. Taču, ja tas tiek pieradināts un dzīvnieks pieķeras savam saimniekam, tas ļoti stipri pārdzīvo viņa maiņu. Tāpēc, iegādājoties kādu CITES konvencijā* iekļautu dzīvnieku, ir, pirmkārt, jānodrošina piemērota turēšanas vieta, otrkārt, jāpārliecinās par savvaļas sugas legālo izcelsmi, treškārt, jāreģistrē tā turēšanas vieta Dabas aizsardzības pārvaldē. Ja attiecīgie dokumenti nav sakārtoti, diemžēl gan saimnieku, gan dzīvnieku tas var negatīvi ietekmēt," uzsver VP pārstāvis Kristaps Kalniņš.
* Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora, CITES, arī Vašingtonas konvencija, ir starptautisks līgums, kas paredz aizsargāt apdraudētos dzīvniekus un augus. Tā ir viena no nozīmīgākajām konvencijām dabas aizsardzībā. Konvenciju sāka parakstīt 1973. gadā. Spēkā tā stājās 1975. gada 1. jūlijā, kad to bija ratificējušas 10 valstis. 2018. gadā šai konvencijai bija pievienojušās 183 valstis, tajā skaitā arī Latvija kopš 1997. gada.
