Sadaļas Sadaļas

Atklāj Eiropas gadu attīstībai; uzsver nepieciešamību izskaust nabadzību

Līdz ar Latvijas prezidentūras sākumu Eiropas Savienības (ES) Padomē šobrīd ir sācies arī Eiropas gads attīstībai, kura ietvaros tiks veicināta Eiropas pilsoņu izpratne par ES attīstības sadarbību. Eiropas Komisija uzsver, ka tā būs iespēja uzsvērt dalībvalstu stingro apņemšanos izskaust nabadzību visā pasaulē. 

Eiropas tematiskais gads piektdien svinīgi tika atklāts Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.  

Eiropas gadā attīstībai visdažādākās ieinteresētās puses iesaistīsies būtiskos lēmumos attiecībā uz attīstību, vides un klimata politiku, šodien tematiskajam gadam veltītās konferences atklāšanā paziņoja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers.

„2015.gads ir noliktais termiņš tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai. Gada beigās mēs tos aizvietosim ar jaunu globālo dienaskārtību – tā dēvēto „post-2015” attīstības  darba kārtību. Lai to izdarītu, mēs tiksimies trešajā attīstības finansēšanas konferencē Adisabebā jūlijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības samitā septembrī Ņujorkā. Savukārt 2015.gada beigās Parīzē mēs strādāsim pie jaunas globālas klimata vienošanās,” sacīja Junkers.

Konferences dalībniekus sveica arī Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma, norādot, ka Eiropas gada attīstībai atklāšana Rīgā esot simboliska.

Latvija ir viens noredzamākiem piemēriem attīstības sadarbības rezultātiem - pēc neatkarības atjaunošanas Latvija līdz ar citām valstīm saņēma atbalstu, un šobrīd ir viena no straujāk augošajām ekonomikām ES, ir r NATO dalībvalsts un ir ceļā uz iestāšanos OECD, atgādināja premjere.

„Tik veiksmīga pieredze bez ES uz citu valstu atbalsta nebūtu iespējama. Šādi veiksmes stāsti nepieciešami visiem. Latvija ar savu ekspertīzi un pieredzi jo īpaši atbalsta Austrumu partnerības un Centrālās Āzijas valstu attīstību,” pauda Straujuma.

Tikmēr Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni uzsvēra, ka liels drauds ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai pasaulē ir vardarbība un nedrošība, jo valstīs, kuras piedzīvojušas vardarbīgus konfliktus, nabadzības līmenis ir vidēji par piektdaļu augstāks nekā mierīgās valstīs.  

„Bez miera valstīm ir daudz grūtāk ilgtspējīgi pārvaldīt savus dabas resursus, cīnīties ar dabas katastrofām. Es domāju, ka šodien, kad daudziem no mums ir piespraustas nozīmītes „Es esmu Šarlī” un tikšanās sākās ar klusuma brīdi, ir sevišķi svarīgi saprast, cik ļoti savstarpēji saistītas ir lietas. Un cik būtisks ir mūsu Komisijas izaicinājums – strādāt roku rokā ar visiem sektoriem, gan ārlietās, gan iekšlietās. Būtisks mūsu pašu interesēm un drošībai, ne tikai pārējās pasaules labumam,” sacīja Mogerīni.

Savukārt Eiropas Parlamenta Attīstības komitejas priekšsēdētāja Linda Makavana norādīja, ka Eiropas gada attīstībai moto „Mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne” tieši sasaucoties ar kādu bijušā Dienvidāfrikas Republikas prezidenta, nelaiķa Nelsona Mandelas citātu.

„Viņš teica, ka, gluži kā verdzība un aparteīds, nabadzība nav dabiska. Tā ir cilvēku radīta, tāpēc arī pārvarēt un iznīdēt to var ar cilvēku darbību. Kamēr pastāvēs nabadzība, patiesas brīvības nebūs. Nabadzības pārvarēšana nav labdarības žests, bet gan taisnīguma akts. Tā ir fundamentālu cilvēka tiesību aizstāvēšana – tiesību uz cieņu un cienīgu dzīvi,” sacīja Makavana.

Jāpiebilst, ka ideja par to, ka 2015. būs Eiropas attīstības gads, nāk tieši no Latvijas, ko uzsvēra vairāki runātāji.  

Eiropas Savienība allaž uzsvērusi, kā tā sniedz palīdzību nabadzības mazināšanai ne tikai valstīm iekšienē, bet visā pasaulē. Tas gan arī raisa jautājumus, vai, piemēram, sniegtā finansiālā palīdzība, kas mērāma miljardos, tiešām sasniedz mērķus un vai tam ir rezultāts. Tāpēc šogad,  Latvijas prezidentūras gadā Eiropā, uzmanības centrā būšot tieši šie jautājumi.  

Eiropas Savienības attīstības palīdzību saņem aptuveni 150 valstis visā pasaulē no Afganistānas līdz Zimbabvei. Latvijas eksprezidente un Madrides kluba prezidente Vaira Vīķe-Freiberga gan atzina, ka gribētu redzēt vairāk solidaritātes arī starp Eiropas valstīm, lai nav atšķirības starp ziemeļiem un dienvidiem un dalībvalstīm, kas tai pievienojušās tikai pirms dažiem gadiem, un tām, kas Savienībā ir jau vairākus desmitus gadu. Vīķe -Freiberga atgādināja solidaritātes principa nozīmi.

„Šis princips nav vecā Marksistu vai Robina Huda tipa ideja, ka mēs ņemam nost bagātajiem un dodam nabagajiem, lai gan ir zināms elements arī no šīs domāšanas. Tomēr drīzāk tas ir veids, kā nodrošināt to, ka nabadzīgie atrod veidu, kā kļūt labklājīgiem,” sacīja eksprezidente.

Eiropas attīstības gadā gaidāmas ne vien formālas diskusijas un birokrātiskais darbs, bet arī mākslas projekti, konkursi un izglītības pasākumi, arī Latvijā. Piemēram, no februāra līdz maijam ekspedīcijā uz Āfriku dosies divi motobraucēji, kuru maršrutu  cauri kontinentam palīdzēja veidot Latvijas skolēni konkursā "Atklāj man Āfriku".

Ekspedīcijas dalībnieks Mārtiņš Sils uzsver, ka palīdzība citām valstīm ne vienmēr jāsaprot, kā naudas došana, bet gan sadarbība un iepazīšana.

„Nebūs jau tik traki, jo  stereotipi mums ir daudz iesūnojušāki, nekā ir patiesībā. Nu viens tāds piemērs - mēs mēģinājām kārtot Zimbabves vīzu, bija mums papīra forma, kuru mēs aizsūtījām uz Zviedriju uz vēstniecību, un mums atbildēja ļoti lepni: Jūs ko, pagājušajā gadsimtā dzīvojat. Aizpildiet internetā un pie robežas saņemsiet!” stāstīja Sils.

Caur šādiem un līdzīgiem pasākumiem Eiropas Savienība cer pievērst tās pilsoņu uzmanību kopējiem attīstības jautājumiem un veicināt informētību. Jo šis gads esot brīdis, kad atskatīties uz padarīto un izvirzīt jaunus mērķus nabadzības mazināšanai. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt