Tēlnieka Kārļa Jansona 1932. gadā atklātais piemineklis ''Lāčplēsis un melnais bruņinieks'', kas tika veltīts Jelgavas atbrīvotājiem, okupācijas laikā piedzīvojis gan pazemojumus, gan iznīcināšanu, bet līdz ar atmodas vēsmām atkal no jauna augšāmcēlies.
“Atmodas laikā biju viena no izstādes “Padomju laikā pazudušie pieminekļi” organizētājām Rīgā, un arī šī pieminekļa fragmenta foto bija šai izstādē, un es redzēju, kā daudzi sirmi vīri pienāca, paklanījās un noņēma cepuri, un viens pat nokrita uz ceļiem,” atcerējās Jelgavas Latviešu biedrības pārstāve Maija Kravinska.
Vēsturnieki stāsta, ka oriģinālā Lāčplēša pieminekļa fragments no iznīcības paglābies, jo nav padevies smalcināmās mašīnas asajiem zobiem. To izdevies atrast, un 1988.gada 8. maijā pieminekļa fragments novietots pie Jelgavas muzeja un ierakstīts muzeja krājumos.
Ģ.Eliasa vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase stāstīja, ka dažas dienas vēlāk 17. maijā, tajā pašā datumā, kad pirms daudziem gadiem tika pieņemts lēmums par pieminekļa demontāžu, “Jelgavas muzejā notika tāda ļoti plaša sabiedrības viļņošanās par to, kas ir noticis ar pilsētu pēckara gados, un varētu teikt, ka šī pieminekļa atklāšana ir trešās atmodas sākums Jelgavā”.
Otrdien, 23.maijā, pēc 29 gadiem, kurus Lāčplēsis pavadīja muzeja pagalmā, tas ieguvis sev īsto mājvietu jaunizveidotajā piemiņas vietā, kurai dots nosaukums ''Brīvības ceļš''.
“Mēs esam ļoti priecīgi, jo tieši šai vietā, jau vienmēr Atmodas laikā notika visādi svinīgi pasākumi, karogs tika uzvilkts pie muzeja un līdz ar to tā ir tāda atkārtošanās no dižā Atmodas laika,” sacīja Maija Kravinska.
