Lauberes pagasta pārvaldē skaidroja, ka bijušo bērnunama ēku biedrība iegādājusies izsolē, sakot, ka tur attīstīs darba terapiju. Kratīšanām un cilvēku aizturēšanām par aculiecinieku kļuva arī Ogres novada Lauberes pagasta pārvaldes vadītājs Andris Misters.
Viņš stāstīja: "Pulksten astoņos, kad es ierados uz darbu, ievēroju, ka pagasta teritorijā atrodas divas policijas trafarētas automašīnas – busiņi. Viens atradās pagasta centrā. Otrs – pie šīs ēkas.
Es pa logu varēju redzēt, ka visus tos cilvēkus policisti pārbaudīja, ar visām mantām sasēdināja autobusā un autobuss aizbrauca."
Biedrība "Neatkarība Balt" strādā kopš 2007. gada. Tās mājaslapā rakstīts, ka no atkarībām var atbrīvoties ar kristīgās ticības palīdzību. Tāpat minēts: "Centrā pastāv savi iekšējie likumi un noteikumi, kuriem pakļaujas pilnīgi visi. Dienas kārtībā tiek paredzēts viss, sākot ar nodarbībām, beidzot ar kopīgu darbu, sakopjot un labiekārtojot centru."
"Neatkarība Balt" izveidojusi filiāles Balvu novadā, Tukuma novadā un Ogres novada Lauberē. "Lursoft" dati liecina, ka biedrības valdes loceklis ir Vjačeslavs Vahruševs. Vēl pērn valdē bija arī viņa sieva Kristiāna. Kad Latvijas Radio 2013. gadā pētīja nelegālo nodarbinātību šajā vietā, tad centrs piederēja Kristiānai Vahruševai.
Sazvanīt biedrības pārstāvjus LTV ceturtdien neizdevās. Arī Latvijas Radio vēstīja, ka visu centra filiāļu telefona numuri ir izslēgti, tostarp Vahruševas.
Ceturtdien neviena arī nebija ēkā. Pa logu redzams, ka uz galda vēl stāv vairākas dienas neapēstā maltīte, ar ko tagad mielojās mušas. Arī abi mikroautobusi, kas esot katru rītu strādniekus veduši prom, bet vakarā atpakaļ, stāv tukši.
LTV uzrunātie vietējie Lauberes iedzīvotāji stāstīja, ka centrā mītošie klienti patiešām daudz strādājuši.
"Darbs, māja. Pie bibliotēkas gāja spēlēt pingpongu. Tā neko. Nekasījās ne ar vienu, neko. Viss kārtībā," pastāstīja Lauberes iedzīvotājs Edijs.
Savukārt iedzīvotāja Aina uzsvēra: "Es varu tikai labu pateikt. Dzīvoja viņi tur. Pavasaros un rudeņos lapas grāba. Un savu teritoriju tur tīrīja. Man iznāk garām iet."
Līgumi ar uzņēmumiem
Biedrība slēgusi līgumus ar vairākiem uzņēmumiem. Tās pārskatā rakstīts, ka SIA "Brīvzemnieki-Melior" bija nepieciešams pārlikt kūdras gabalus no vienas vagas uz otru, SIA "Stende" un SIA "MM kvartāls" bija jāstāda koki, bet SIA "Dimdiņi Agro" jānovāc dārzeņi.
"Dimdiņi" pērn biedrībai ziedojuši 1500 eiro.
Policija vēl skaidro un tai nav zināms, vai zemnieku saimniecības un citi profilakses centru klientu nodarbinātāji zinājuši par piespiedu darbu un atlīdzības piesavināšanos.
Savukārt ziņu aģentūrai LETA "Dimdiņi Agro" valdes loceklis Oskars Brediks norādīja, ka uzņēmumam nebija aizdomu par biedrības "Neatkarība Balt." nodrošinātā darbaspēka nelegālu nodarbināšanu, jo biedrībai bija valsts piešķirtais sabiedriskā labuma organizācijas statuss ar cēlu mērķi, uz ko kompānijā arī paļāvās.
"Esam šokēti par šādām ziņām, un vēlos vērst uzmanību, ka esam kategoriski pret jebkāda veida darbaspēka neatbilstošu izmantošanu," teica Brediks, piebilstot, ka
"Dimdiņi Agro" pārtrauc sadarbību ar biedrību līdz apstākļu noskaidrošanai.
Pēc Bredika teiktā, līdz šim "Dimdiņi Agro" ar "Neatkarība Balt" sadarbojās kopš 2015. gada kāpostu ražas novākšanā, un gadā tie ir bijuši aptuveni divi, trīs mēneši. Viņš uzsvēra, ka uzņēmumam nebija arī informācijas vai sūdzību no darbinieku puses par apstākļiem biedrībā, kas radītu jebkādas aizdomas.
Brediks arī atzīmēja, ka biedrības pakalpojumi par vienu darbinieku bija vidēji dārgāki nekā vietējie nodarbinātie, kas arī "Dimdiņi Agro" neradīja aizdomas par pārkāpumiem nodarbināšanā.
Vienlaikus viņš atzina, ka "Neatkarība Balt" darbaspēka pakalpojumi ne vienmēr bija atbilstošā kvalitātē, taču sadarbība no "Dimdiņu Agro" puses tika uztverta ne tikai kā pakalpojuma saņemšana, bet arī kā labdarība sabiedriskā labuma organizācijai.
Tāpat Brediks pastāstīja, ka samaksa par pakalpojumu tika aprēķināta pēc līgumā noteikta tarifa un pēc rēķina izrakstīšanas pārskaitīta uz biedrības kontu vidēji reizi nedēļā.
Uzmanības lokā jau daudzus gadus
Cilvēkus uzrunāja Rīgā zupas virtuves punktos, tad nogādāja uz rehabilitācijas centru, bet patiesībā lika lasīt ogas.
Iemītnieki lasīja ražu no rīta līdz vēlam vakaram, un bija noteikts apjoms, kas katram cilvēkam jāsavāc. Ja tas netika izdarīts, nedeva ēst un piemēroja citus sodus.
Toreiz no alkohola atkarīgais iemītnieks Ivars Latvijas Radio pastāstīja: "Nu, kā, 6 celšanās, tad nosacīta rīta tualete, tāpēc, ka izlietne ir viena večiem. Tur bija kādas piecas sievietes, tām – atsevišķi. Nu, brokastis, un tad gaidi, kad būs braukšana. Vienreiz mežā sazvanīja vienu grupas vecāko. Viņam nācās mums paziņot, ka, ja nebūs līdz pusdienām savākta tāda un tāda norma, tad pusdienu nebūšot."
Vīrietis toreiz atklāja, ka no centra tika prom tikai tāpēc, ka jau ilgstoši bija sasirdzis. Viņu atstāja mežā bez zālēm un naudas.
Par iespējamo nelegālo nodarbinātību Latvijas Radio toreiz informēja gan Valsts ieņēmuma dienestu, gan Labklājības ministriju, taču nekādas rīcības nebija.
Savukārt Grišins preses konferencē norādīja, ka policijas redzeslokā šī biedrība nonāca 2018. gada rudenī. Toreiz veiktas pārbaudes centros, taču neizdevās iegūt pietiekamu pierādījumu kopumu, lai varētu celt apsūdzību. Pēc šīm pārbaudēm centros nedaudz uzlabojās dzīves apstākļi, taču grupas dalībnieki kļuva daudz piesardzīgāki.
KONTEKSTS:
Valsts policija (VP) pavēstīja, ka aizdomās par narkotiku un alkohola atkarīgu cilvēku paverdzināšanu aizturēti astoņi cilvēki, tostarp iespējamais grupas līderis - Krievijas valstspiederīgais ar uzturēšanās atļauju Latvijā. Kopā trijos centros policija sastapa 105 iemītniekus. VP secināja, ka cilvēki 6 dienas nedēļā strādāja 9-10 stundas, bet, nepaveicot normu, to atstrādāja svētdien. Iespēja doties prom no centriem bija ierobežota.
