Nozares pārstāvji un deputāti Saeimas komisijas sēdē vienprātīgi uzsvēra, ka Bulduru dārzkopības vidusskola, kas ir vienīgā šāda profila mācību iestāde Latvijā, ir jāsaglabā. Skolai ir finanšu saistības, plašas telpas stāv tukšas, un ir zemes īpašumi, kuri netiek pilnvērtīgi apsaimniekoti.
Pēc ilgiem neziņas gadiem par savulaik prestižās skolas likteni beidzot parādījies cerīgs attīstības scenārijs - dārzkopības vidusskolu varētu pievienot Latvijas Universitātei (LU) vai Latvijas Lauksaimniecības universtitātei (LLU).
"LU ir dabaszinātņu programmas un jaunais dabas zinātņu centrs, Botāniskais dārzs. (..) LLU galvenā priekšrocība ir tā, ka viņiem ir programmu pēctecība. Audzēkņiem tas nozīmē motivāciju mācīties Bulduru dārzkopības vidusskolā," teica Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns ("Vienotība").
"No vienas puses mēs būtu par to priecīgi. Latvijas Universitātei ir sakārtota sistēma. (..) Bulduri ar Jelgavu vēsturiski labi sader. Te ir jautājums par katras augstskolas jaudu," vērtēja Bulduru dārzkopības vidusskolas attīstības biedrības vadītājs Ansis Birznieks.
Valsts sekretāru sanāksmē drīzumā plāno skatīt likumprojektu par Bulduru dārzkopības vidusskolas juridiskā statusa maiņu. No valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību to pārveidotu par profesionālās izglītības iestādi IZM pakļautībā.
Īpašumus, kas nav vajadzīgi mācību procesam, nodotu apsaimniekošanai VNĪ. Kā uzsvēra IZM parlamentārais sekretārs - skolai ir jāveic izglītības funkcija, nevis jānodarbojas ar biznesu. Pret šo ideju Saeimas komisijas sēdē iestājās Bulduru dārzkopības vidusskolas attīstības biedrības vadītājs.
"Šiem īpašumiem ir jāpaliek skolai. Viņi iegūst 150 00 eiro no šo īpasumu apsaimniekošanas. Jau četrus gadus nedrīkstam iznomāt veselu korpusu, kas dotu vēl 150 000 eiro, jo ministrija, redz, to neļauj. Ir jāļauj īpašumus apsaimniekot, nevis kaut kam jāatdod. Tie lielākoties tika uzdāvināti un iegūti mantojumā no kolhoza. Tāpēc atdot nav nekāda iemesla," skaidroja Birznieks.
Komisijas sēdē izskanēja bažas - tiklīdz mainīsies skolas juridiskais statuss, vērtīgie īpašumi tikšot privatizēti. Smiltēns gan solīja, ka tas netikšot pieļauts. "Ja būs kādi riski, tad tie momentā tiks novērsti. To es varu arī ministres vārdā skaidri pateikt, ka nekāda privatizācija šajā jautājumā nebūs," solīja IZM parlamentārais sekretārs.
Bulduru dārzkopības viduskolai par labu nenāk arī tas, kas vairāk nekā gadu nav izdevies atrast direktoru. Šobrīd izsludināts jauns konkurss.
Jau ziņots, ka jau gadiem nerimst peripetijas ap Bulduru dārzkopības vidusskolu un tās vērtīgajiem īpašumiem. Nozares pārstāvjiem nav 100% pārliecības par skolas nākotni. Lai aizstāvētu sabiedrības intereses un būtu par dārzkopības nozares vienotu balsi sarunās ar IZM, šoruden nodibināta biedrība “Bulduru Dārzkopības skolas attīstības biedrība.”