Nacionālās karavīru biedrības vadītājs Edgars Skreja saka, ka viņi būs klāt. „Prezidents ir uzaicinājis. Tā viņa vēlme un visa darīšana. Mēs piedalāmies, jo tajos kapos ir apbedīti arī cilvēki, kas mūs interesē. Un par otru pusi… es nezinu. Kā nu viņu uzskatīs. Skatīsimies. Rīt pavērosim, kā tas izskatīsies,” par atceres pasākumu stāsta Skreja.
Savu klātbūtni ir apstiprinājuši arī 130. Latviešu strēlnieku korpusa karavīri, kuri Otrā pasaules kara laikā ir karojuši Sarkanās armijas pusē. Tāpat būs arī Latviešu virsnieku apvienības biedri un "Daugavas vanagu" pārstāvji. Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne atzīst, ka 8. maija pasākums Brāļu kapos nekad nav bijis pārāk plaši apmeklēts. Tomēr šogad, pēc prezidenta personiskā ielūguma, piedalīties ir solījis lielāks organizāciju skaits. Lai gan Krapāne atzīst, ka sapulcināt vienuviet dažādu pušu veterānu pārstāvjus nebūt nav viegli un ne tikai ideoloģisku iemeslu dēļ.
Krapāne stāsta, ka ir cerība, ka šoreiz cilvēku būs vairāk. Bet laiks šajā ziņā, diemžēl, nav sabiedrotais. Piemēram, no pagājušā gada dalībniekiem, kas piedalījās un arī nāca pie prezidenta uz sarunām, kad viņš aicināja šīs veterānu organizācijas, piemēram, no 130. korpusa ļoti aktīva un enerģiska kundze Inese Spure ir aizgājusi aizsaulē. Tas ir konkrēts piemērs.
Prezidenta preses sekretāre uzsver, ka aicinājuma mērķis ir pēc iespējas mazināt šo atceres dienu politisko nokrāsu un saprast, ka no kara ir cietuši visi.
To, ka Otrais pasaules karš nav saudzējis nevienu, vēlas uzsvērt arī divi Latvijas Universitātes pētnieki - Olga Procevska un Mārtiņš Kaprāns. Viņi internetā izveidoja aicinājumu pieminēt visus kara upurus 8. maijā. Un to kopš aprīļa beigām ir parakstījuši vairāk kā 170 cilvēki, daudzi no kuriem ir sabiedrībā pazīstami, saka Olga Procevska.
„Neviens protams, negaida, ka parakstīs kādu aicinājumu un pēkšņi visas problēmas atrisināsies. Un daudziem tas var šķist smieklīgs solis, bet ja neviens šādus soļus nespers, tad nekas arī nekustēsies, visticamāk,” stāsta Procevska.
Procevska un Kaprāns cer, ka ar laiku visai sabiedrībai izdosies vienoties par to, ka karš ir ļaunums, no kura visi cieš. Cerību tam, ka vienošanās ir iespējama, dod arī nesenie socioloģisko pētījumu dati, kas liecina, ka liela sabiedrības daļa piekrīt tam, ka karā ir cietušas abas puses.
Interesanti piebilst, ka arī cita pētījuma dati norāda uz zināmu sabiedrības saliedētību. Gandrīz 80% rīdzinieku uzskata, ka arī Uzvaras piemineklis ir jāsaglabā.