Dienas ziņas

Klosteres baznīcā restaurē ērģeles

Dienas ziņas

Alūksnē iedzīvotāji var palikt bez elektrības

Atkal sākas kūlas dedzināšanas trakums

Atkal plosās kūlas dedzināšanas trakums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Lai cik uzstājīgi dienesti gadu no gada brīdina par kūlas dedzināšanas neprognozējamām un postošām sekām, cilvēki pirmās sausākās dienās ar uguni ir klāt pie pērnās zāles. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apkopojis, ka šogad fiksēti jau 174 kūlas degšanas gadījumi. No tiem 41 dzēsts iepriekšējā diennaktī, kas ir lielākais skaits vienas dienas laikā.

Kopējā degšanas platība bija vairāk nekā 20 hektāri, no kuriem 14 hektāros ugunsgrēks izpletās Jēkabpils novadā. Ugunsdzēsējiem visā valstī nācies lielākos resursus tērēt tieši kūlas ugunsgrēku dzēšanai. Turklāt ne pirmo gadu tiek konstatēta arī ļaunprātīga rīcība.

Pērn Kurzemē reģistrēti 382 kūlas ugunsgrēki, savukārt 2015. gadā – 310. Tātad pērnās zālēs dedzināšanas gadījumu skaits ir pieaudzis, bet tajā pašā laikā samazinājusies izdegusī teritorijas platība. Kopumā 2016. gadā Latvijā reģistrēti 2730 kūlas ugunsgrēki, kuros gājis bojā viens cilvēks, bet cietuši septiņi. Savukārt šogad Kurzemes reģionā reģistrēti jau 53, no kuriem 26 notikuši Liepājā un tās apkārtnē.

“Mums ir reģistrēts viens notikums, kurā tika notverti jaunieši. Tātad pēc mūsu ierašanās un ugunsgrēka likvidēšanas policija veica patruļu un divus jauniešus notvēra,” saka VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1.daļas komandieris Romāns Andrijauskas.

Par kūlas dedzināšanu fiziskai personai var noteikt naudas sodu no 280 līdz pat 700 eiro. Savukārt, ja dedzināšanas rezultātā tiek nodarīti bojājumi trešās personas mantai, iestājas kriminālatbildība. Pērn Liepājā bijuši vien divi šādi gadījumi, kad izdevies notvert ļaunprātīgos dedzinātājus.

“Dedzinātāji paši aizdedzina un aizbēg. Līdz ar to notvert ir ļoti grūti.

Protams, ir gadījumi, kad policijas darbinieki redz šo brīdi, kad zāle tiek aizdedzināta, tad arī tiek darīts viss iespējamais, lai šos pārkāpējus notvertu,” norāda Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks Ingus Ukstiņš.

Visbiežāk kūlu dedzina vidēja vecuma cilvēki un pensionāri, kuri ar pērnās zāles dedzināšanu vēlas sakopt savus īpašumus. Tādēļ glābēji ik gadu veic pārrunas ar pašvaldībām par izdarītajiem un plānotajiem darbiem, lai pēc iespējas mazinātu šāda rakstura ugunsgrēkus. “Novados cilvēki kopj savas teritorijas un viens no kopšanas veidiem ir šo augu atlieku dedzināšana, bet pilsētā, protams, tās ir bērnu rotaļas,” stāsta Andrijauskas.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina – kūlas degšana ir nekontrolējama un var apdraudēt cilvēka dzīvību, īpašumu, kā arī nodarīt būtisku kaitējumu dabai. Gadījumos, ja izcēlies pērnās zāles ugunsgrēks, nekavējoties jāzvana 112.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti