Latvijai ir desmitais augstākais saslimstības rādītājs starp Eiropas Savienības valstīm, kas ir 595,8 (14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem).
Arī epidemiologu aprēķinātais Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients Latvijā ir pieaudzis un tuvojas 1 – šobrīd tas ir 0,97. Tas nozīmē, ka 100 saslimušie inficē 97 citus cilvēkus.
Novērots, ka pieaug arī tā sauktais ievesto gadījumu skaits jeb saslimšanas gadījumi, kur inficētais cilvēks Latvijā ieradies no ārvalstīm. Aizvadītā gada pēdējās nedēļās tie bija vidēji 45 gadījumi nedēļā, bet šī gada pirmajā nedēļā Latvijā reģistrēti 70 saslimušie, kas atgriezušies no ārvalstīm. No tiem 25 inficētie cilvēki bija ieradušies no Apvienotās Karalistes, 8 – no Vācijas, 7 – no Krievijas, bet pārējie no citām valstīm.
Salīdzinot ar situāciju pirms septiņām dienām, jaunu gadījumu skaita dinamika Latvijā samazinājusies par 7,8% un tika atklāti vidēji 755 jauni inficēšanās gadījumi dienā (SPKC dati uz 28.01.2020.). Vidējais pozitīvo testu īpatsvars pēdējo septiņu dienu laikā ir 7,9% (pirms nedēļas – 7,6%).
Stacionēto Covid-19 pacientu skaita dinamika pēdējo septiņu dienu laikā pieaugusi par 2,2%, slimnīcās nokļuva 730 pacienti jeb vidēji 104 pacienti dienā (Nacionālā veselības dienesta dati uz 28.01.2020.). Kopumā slimnīcās ārstējas 1058 pacienti, un
arvien pieaug to pacientu skaits, kuru Covid-19 slimības gaita norit smagi un kam ir nepieciešama intensīvā terapija.
Lai gan pirms pāris dienām bija vērojams neliels saslimstības rādītāju kritums, tagad novērojams pieaugums.
Tas SPKC liek kritiski vērtēt situāciju, neizslēdzot iespēju par papildu drošības pasākumu noteikšanu.
Epidemiologi arī norādīja, ka stingrāki ierobežojumi dos lielāku atdevi situācijā, kad Latvijā sāks izplatīties jaunie Covid-19 celmi.
Vienlaikus aizvadītajā nedēļā Latvijā paņemtajos un nule izanalizētajos paraugos nav atrastas Covid-19 izraisošā vīrusa lipīgākās mutācijas. Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu centrā zinātnieki analizēja 15 paraugus, kas viņiem tika nodoti ar aizdomām par iespējamu vīrusa Lielbritānijas paveidu. Lielākā daļa no saslimušajiem, kuru paraugi tika analizēti, bija iebraukuši no Lielbritānijas. Tomēr viņi nebija inficēti ar vīrusa lipīgāko paveidu.
"Tajā sekvenēšanas ciklā, kas bija pagājušonedēļ, neviens jauns ''angļu variants'' netika atrasts. Tagad jau mēs pārejam uz daudz apjomīgāku sekvenēšanu. Sākot ar šo nedēļu, mēs sekvenēsim vismaz 100 paraugus, nevis vismaz, bet gandrīz 100 paraugus nedēļā, un tas dos lielāku ieskatu par vīrusa variantu izplatību," pastāstīja Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors Jānis Kloviņš.
Savukārt epidemiologi atgādināja – atbildīgi ievērojot esošos drošības pasākumus, mums kā sabiedrībai kopumā būs labākas iespējas pārvarēt jaunu Covid-19 saslimstības kāpumu.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt. Tādēļ ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 7. februārim, un līdz tam spēkā ir stingri ierobežojumi, kā arī "mājsēde" nedēļas nogalēs, kas nozīmē, ka no plkst.22 līdz 5 katram jāatrodas savā dzīvesvietā.
