Lielākoties noteikumi skars Rīgu, kur vairums māju 20 gadu laikā tā arī nav spēts vienoties par namu pārņemšanu savā pārvaldībā. Nozare gan pret jauno kārtību iebilst.
Ceturtdien valsts sekretāru sanāksmē plānots skatīt kārtējos grozījumus valdības noteikumos par kārtību, kā daudzdzīvokļu mājās norēķinās par pakalpojumiem. Šoreiz atkal runa ir par mājas kopējā atkritumu rēķina summas sadali līdz klientam.
Līdz pērnā gada oktobrim par atkritumiem maksāja pēc dzīvoklī faktiski dzīvojošo cilvēku skaita. Pārvaldnieki gan neesot spējuši saskaitīt mājā mītošos, tādēļ Ekonomikas ministrija noteica – tad maksu dalīs uz ēkas dzīvokļiem. Tomēr pusgada laikā ierēdņi par tādu kārtību saņēmuši daudz iebilžu, stāsta Ekonomikas ministrijas pārstāvis Mārtiņš Auders.
«Par esošo regulējumu saņemts diezgan daudz sūdzību, jo cilvēkiem, kas dzīvo vieni, jāmaksā tikpat, cik tādiem, kas dzīvoklī dzīvo vairāki. Tādēļ ir piedāvājums to risināt – [rēķins par atkritumiem] tiek rēķināts atbilstoši deklarētajām personām,» skaidro Auders.
Jaunā kārtība, par kuras akceptu valdībā Auders no Ekonomikas ministrijas gan vēl šaubās, spēkā varētu stāties pēc diviem trim mēnešiem. Ja Ministru kabinets grozījumus pieņems, tie visvairāk skars rīdziniekus, kas savās mājās arvien nespēj vienoties par namu pārvaldīšanu.
Ārpus Rīgas tādu problēmu nav, apliecina Latvijas Namu pārvaldnieku ģildes valdes priekšsēdētājs un Siguldas namu apsaimniekotājs Ingmārs Inbergs.
«Man nav tik lielu māju kā Rīgā, mums ir 30 un 40 dzīvokļu [nami]. Tur dzīvokļu īpašnieki paši pieņem lēmumu par kārtību, kādā izved atkritumus un par tiem maksā. Vieni saka – uz dzīvokļu skaita, citi – uz cilvēku skaita, un tad mājas pilnvarotās personas man iesniedz dokumentus, cik cilvēku dzīvo mājā,» stāsta Inbergs.
Viņaprāt, līdzīgi kā citās valstīs atkritumu maksa būtu jādala uz īpašuma kvadrātmetru skaitu, taču līdz tam mūsu valsts iedzīvotāju apziņai vēl jānonāk.
Plāns par atkritumiem maksāt pēc deklarēto skaita varētu ietekmēt arī Rīgas saimnieku ambīcijas ar dažādu labumu piesolīšanu mudināt deklarēties galvaspilsētā. Tomēr Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija jaunajā kārtībā saskata arī citus trūkumus.
Asociācijas vadītājs Ģirts Beikmanis skaidro, ka par atkritumiem jāmaksā pēc to radītāju skaita.
«Atkritumus rada tur, kur reāli dzīvo, bet deklarētās adreses bieži vien ir citur. Kaut vai tie paši skolēni un studenti – ne jau uz studiju laiku viņi deklarējas tajās adresēs Rīgā, kur studē un īrē istabiņu,» saka Beikmanis.
Asociācija un vairums namu pārvaldnieku par pareizāko kārtību uzskata to, kāda Ministru kabineta noteikumos jau reiz bijusi – maksu sadala pēc dzīvokļos dzīvojošo skaita. Rīgai gan varētu būt izņēmuma statuss, ka maksu dalītu uz deklarēto skaitu, jo kopš privatizācijas aizsākuma 1995. gadā liela daļa namu Rīgā tā arī nav spējusi iesaistīties māju pārvaldīšanā.
Ekonomikas ministrija pašlaik neplāno jaunus rīkus, kā rīdziniekus piespiest pārņemt daudzdzīvokļu mājas savā pārvaldībā. Taču tā gatavo arī pavisam jaunus noteikumus, lai palīdzētu savus mājokļus apsaimniekot tiem, kas lēmuši mājas pārņemt. Tajos būs vairāki piedāvājumi ar metodiku, kā mājai sadalīt ne tikai maksu par atkritumiem, bet arī par ūdeni un siltumenerģiju. Šī kārtība noteikumu spēku varētu iegūt ar nākamo gadu.
