Jau pērnā gada rudenī VID finanšu un muitas policiju apvienošanas likumprojektu Saeimā nobremzēja abu politisko spēku atšķirīgie viedokļi par to, kā pakļautībā būtu jānodod VID Iekšējās drošības daļa. Šobrīd, virzot finanšu un muitas policiju apvienošanu otro reizi, strīds atkal uzvirmojis.
Saeima pirmajā lasījumā jau ir nobalsojusi par VID finanšu policijas un muitas policijas apvienošanu vienā struktūrvienībā līdz šā gada 1. oktobrim. Tādā veidā plānots efektīvāk izmantot resursus.
Tomēr līdzīgi kā pirms vairāk nekā pusgada iecere atdūrusies pret jautājumu, ko darīt ar šobrīd FID Finanšu policijas sastāvā esošo Iekšējās drošības daļu, kurai jāmeklē likumpārkāpēji paša VID darbinieku rindās.
VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē norādīja, ka Iekšējās drošības daļai ir jāspēj strādāt neatkarīgi, taču šobrīd pastāv bažas par darbinieku savstarpējām saitēm. Tādēļ Cīrule piedāvā to nodalīt no pārējām VID struktūrām, arī ierādot telpas ārpus VID galvenās ēkas.
Cīrule vēlas, lai iekšējās drošības daļa būtu tieši viņas pakļautībā, kas saskan ar ZZS pērnā gada priekšlikumu.
"Tā būtu tieša kontrole. Tā būtu konkrēta virzība uz mērķa uzdevumu sasniegšanu. Šajā brīdī, par ko mums varbūt visvairāk pārmet, ka mēs nezinām, kas tur īsti notiek, kādā statusā ir lietas, vai tiešām Valsts ieņēmumu dienesta vadība zina, vai lietas netiks novilcinātas, vai viņas tiešām tiks izmeklētas attiecīgā kvalitātē un pēc tam nodotas prokuratūrai kriminālvajāšanai," skaidroja VID vadītāja.
Darba grupa, kas vērtēja iespējamos variantus iekšējās drošības daļas pakļautībai, gan ieteica to pievienot Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojam, kas būtu vislētāk.
Arī "Vienotības" Saeimas deputāts Andrejs Judins komisijas sēdē norādīja, ka tas būtu labāks variants. Savukārt par iespēju, ka iekšējās drošības daļu kontrolētu ģenerāldirektors, Judins ir kritisks.
"Problēma ir tā, ka arī VID vadītāji ne vienmēr ir kristāltīri cilvēki. Mums ir notiesāts viens VID priekšnieks.
Es saprotu, ka varbūt patlaban mums strādā visgodīgākais cilvēks, ko varēja atrast, bet kurš būs nākamais priekšnieks? To mēs nezinām. Un kā var attiecīgai personai, kas vada iestādi, nodot pakļautībai institūciju, kas veiks operatīvo darbību, izmeklēšanas darbību par iestādes darbiniekiem? Tas nav pareizi," uzskata Judins.
Tikmēr ZZS Saeimas deputāts Edgars Putra atgādināja, ka viens no iemesliem iepriekš atlikt lēmumu par Iekšējās drošības daļas pakļautību bija tas, ka pērnā gada rudenī nebija VID ģenerāldirektora, kas varētu paust savu redzējumu. Tā kā tagad VID vadītāja viedoklis ir zināms, Putra aicināja "Vienotību" atbalstīt Iekšējās drošības daļas nodošanu ģenerāldirektoram.
Viņš arī uzsvēra, ka Iekšlietu ministrijas sistēmā VID darbinieku uzraudzība vairs nebūtu prioritāte.
"Tas pamatuzdevums, kur fokuss ir tieši uz Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku potenciālajiem pārkāpumiem, pazudīs. Kā zināms, Iekšlietu ministrijā ir virkne policiju. Tāpēc es tomēr aicinātu diskutēt, bet, protams, "Vienotībai" ir jāizrunā šis jautājums iekšienē, ieklausīties, ko pati šī institūcija saka un kāds ir tās viedoklis," teica Putra.
"Vienotība" Saeimas frakcija sēdē jau lēmusi, ka iekšējās drošības daļas nodošanu VID vadītāja pakļautībā neatbalstīs, un plāno to pārrunāt pirmdien koalīcijas padomes sēdē ar pārējām koalīcijas partijām.
Jau ziņots, ka valdība pērn vasarā bez iebildēm akceptēja likumprojektu, kas tostarp paredz VID Finanšu policijas pārvaldes un Muitas policijas pārvaldes apvienošanu, izveidojot Nodokļu un muitas policiju. Tāpat akceptēta VID Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās drošības daļas nodošana VID ģenerāldirektora pakļautībā.
Likuma grozījumi raisīja domstarpības starp koalīcijas partijām "Vienotību" un ZZS. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) iepriekš pārmeta likumprojekta virzības bremzēšanu, tikmēr "Vienotība" norādīja – likumprojekts ir "juridiski nekorekts".
Iebildes bija gan pret ideju nodot Iekšējās drošības daļu VID ģenerāldirektora tiešā pakļautībā, gan pret priekšlikumu Iekšējās drošības daļai paredzēt arī izmeklēšanas iestādes funkcijas.